“Pozitīvu nākotni mēs sev varam nodrošināt tikai tad, ja ticam, ka tas ir iespējams un ka esam tā vērti,” intervijā igauņu laikrakstam Postimees stāsta pāru terapeite Ketrīna Vudvarda Tomasa (Katherine Woodward Thomas).
Kurš gan nesapņo par laimīgu dzīvi un labākām attiecībām? Ketrīna Vudvarda Tomasa (Katherine Woodward Thomas), licencēta psihoterapeite un vairāku pasaulē plaši pārdotu grāmatu autore, kas nesen viesojās Tallinā, Igaunijā festivāla “Mindvalley Universitāte” ietvaros, stāsta ka šīs vēlmes ir sasniedzamas, un pamāca, kā izlauzties no negatīvajiem ieradumiem, kas mūs attur no mērķu sasniegšanas.
Kā Jūs sākāt mācīt mīlestību?
Mana dzīve bijusi izaicinājumu pilna: ēšanas traucējumi, atkarības, sarežģītas attiecības. Man bija grūti sevi iemīlēt, bet, lai to mainītu, es vairākus gadus pie tā strādāju. Tāpēc varu teikt, ka kļuvu par skolotāju, sākotnēji skolojot pašai sevi un apgūstot to, kā mainīt savu dzīvi un dzīvot tā, lai mani neierobežotu iepriekšējā dzīves pieredze. Visu manu dzīvi mīlestība ir bijusi kā izaicinājums. Tagad varu teikt, ka esmu atrisinājusi attiecības ar mammu un tēti, kas par vecākiem kļuva agrā vecumā. Viņi ir labi cilvēki, kas vienkārši sākumā, kļūstot par vecākiem, bija ļoti apjukuši.
Es uzskatu, ka katram no mums ir kādas iezīmes vai pieredzes no bērnības, kas mūs mēdz atturēt pieauguša cilvēka vecumā. Apgūstot dažādas atziņas, es izpratu mīlestību un tagad mācu to tālāk citiem.
Kā iespējams izprast mīlestību?
Mīlestība ir jāpraktizē, tā nav tikai sajūta. Es uzskatu, ka labas attiecības ar sevi un citiem ir ļoti svarīgas. Tas ir pamats laimīgai dzīvei un labai veselībai. Mēs varam radīt pozitīvu nākotni tikai tad, ja ticam, ka tā ir iespējama, un mēs esam tā vērti.
Kā to panākt? Soli pa solim: vienmēr koncentrēties uz mīlestību, ne bailēm, pievērst uzmanību pašattīstībai, iemācīties klausīties, piedot sev un citiem. Izanalizē neapzinātos aizspriedumus, kas tevī iepriekšējās pieredzes dēļ radušies par sevi un citiem.
Man šķiet, ka lielākajai daļai cilvēku vārds “mīlestība” saistās ar attiecībām. Jūs arī esat uzrakstījusi grāmatu par to, kā atrast īsto partneri. Kā tā radās?
Mana pirmā grāmata “Meklējot “Īsto”: 7 nedēļas, lai piesaistītu savu mūža mīlu” (“Calling in "the One": 7 Weeks to Attract the Love of Your Life”) ir cilvēkiem, kam ir problēmas attiecībās, kas nespēj atrast īsto cilvēku vai atkārtoti attopas sliktās attiecībās. Es pati sistemātiski iemīlējos vīriešos, kas nebija pieejami - precētos, saderinātos, alkoholiķos, darbaholiķos. Vīriešos, kuri jau no sākta gala savu mīlestību, uzmanību ir atvēlējuši kam citam un man nav sasniedzami.
Tas mani sāpināja, jo es ļoti ilgi vēlējos aprecēties un izveidot ģimeni. Tikai sasniedzot 40 gadu vecumu, es sapratu, ka, lai radītu sev vēlamo nākotni, man pārmaiņas jārada sevī pašā. Tāpēc es sev uzstādīju mērķi - saderināties līdz manai 42. dzimšanas dienai. Tajā brīdī man bija 41 gads, un es biju viena.
Katru rītu es sāku sēdēt uz sava meditācijas soliņa un iztēlojos, ka es jau esmu attiecībās. Es domāju par to, kā es justos, kādas smaržas un skaņas būtu man apkārt. Es iztēlojos, ka mans vīrs dzied dušā un gatavo man vakariņas, un šīs skaņas, smaržas es sajutu tā, it kā tās būtu īstas.
Man sev bija jāuzdod jautājums - kas es esmu? Es atklāju, ka man nepieciešams mainīties, jo jau kopš bērnības es pati sev biju radījusi dažādus ierobežojumus. Es sevi biju pārliecinājusi par to, ka citi cilvēki mani negrib, un es esmu vientuļa. Līdz ar to, dzīves laikā es arī izdarīju tās izvēles, kas tikai apstiprināja šo uzskatu.
Es pievērsos dažādām pašizaugsmes tehnikām un sāku meklēt atbildes uz jautājumu - ko man nepieciešams darīt, lai nodrošinātu sev tādu nākotni, par kādu es sapņoju? Tas es sāku saprast, ka man nepieciešams būt atvērtākai, mācīties noteikt robežas, paaugstināt savas gaidas un tad pieņemt reālus soļus dzīvē, gan vienkāršus, gan sarežģītākus, lai to sasniegtu. Tas nozīmēja to, ka es, piemēram, atbrīvoju vietu plauktā savam nākotnes partnerim vai mainīju ko savā attieksmē, lai nākamās attiecības būtu citādākas.
Beidzot, pavisam negaidītā veidā, dzīve mani saveda kopā ar vīrieti, ko es biju satikusi pirms sešiem gadiem un kas vēl joprojām bija manā sirdī. Mēs saderinājāmies līdz manai 42. dzimšanas dienai, bet gadu vēlāk es kļuvu par mammu. Balstoties uz šo pieredzi, es sarakstīju savu grāmatu.
Cilvēki cieš no nelaimīgas mīlestības sliktu ieradumu dēļ, kas bieži vien nāk no mūsu bērnības. Mums ir jāmācās šos ieradumus mainīt. Taču tas nav viegli, ja dzīvē nav laba parauga - cilvēka, kas mums var iemācīt, kā saprātīgi risināt konfliktus un kā mīlēt. Tādā gadījumā mums pašiem ir jāaug un jāmācās.
Vai varat īsi pastāstīt arī par savu otru grāmatu “Apzināta šķiršanās” (“Conscious Uncoupling), kas iekļuva New York Times pārdotāko grāmatu sarakstā?
Tā ir grāmatu par kuru lielākā daļa cilvēku uzzināja, pateicoties aktrisei Gvinetai Paltrovai un grupas “Coldplay” solistam Krisam Mārtinam. Viņi grāmatā izstrādāto modeli izmantoja savā laulības šķiršanas procesā. Tas bija kaut kas, kas, pateicoties medijiem, sasniedza plašu cilvēku loku un parādīja, ka, strādājot kopā, ir iespējams panākt to, ka šķiršanās nav sāpīga un dramatiska. Tā vietā šķiršanās process var ļaut cilvēkiem apjaust, ko viņi no attiecībām ir ieguvuši, iemācījušies un kā šo pieredzi iespējams izmantot, lai izveidotu sev labāku nākotni.
Pēc attiecību beigām daļa cilvēku ir dusmīgi un jūtas kā upuri. Taču es vienmēr saku, ka pat, ja uzskati, ka 97% no šķiršanās bija otra cilvēka vaina, tad tev tik un tā ir vēl tie 3%, ko nepieciešams izvērtēt, lai nākotnē nepielaistu tās pašas kļūdas. Turklāt mums vēl nākas tikt galā arī ar tiem uzskatiem, kas mums izveidojušies jau bērnībā un kas liek mums dzīves gaitā noticēt nepatiesiem apgalvojumiem. Piemēram, tam, ka mīlestība ir bīstama vai ka es esmu nemīlams.
Pat, ja otrs cilvēks ar tevi ir izrīkojies nekrietni, apzināta sevis atslogošana ir vajadzīga, lai palaistu vaļā dusmas un sāpes un dotos tālāk ar mierīgu sirdi. Īpaši svarīgi tas ir ģimenēm ar bērniem.
3 padomi labāku pāru attiecību nodrošināšanai?
Mācies savas vajadzības darīt zināmas drošā veidā;
Iemācies novilkt robežas;
Zini, ka tu vienmēr vari teikt “nē”, nesatraucoties par nosodījumu no partnera puses.
Kādu ieteikumu Jūs varētu dot sievietēm kas ir labās ilgtermiņa attiecībās, bet vēlas uzturēt kaisli?
Es domāju, ka viens no iemesliem, kāpēc attiecībās zūd kaisle, ir tas, ka mēs atsvešināmies un vairs nedalāmies ar to, kas notiek mūsos pašos. Ir jāuzņemas risks un jādalās savās patiesajās jūtās. Taču tas ir jādara drošā un apzinātā veidā, bez otra cilvēka vainošanas. Piemēram, paskaidrojot: “Es tev šo stāstu, jo vēlos, lai paliekam kopā.” Tāpat arī var darīt ko aizraujošu, nekoncentrējoties tikai uz ierasto.
Vai mīlestība starp diviem cilvēkiem var būt mūžīga? Un vai tai vajadzētu tādai būt?
Kaut gan ASV 50% laulību beidzas ar šķiršanos, cilvēki tik un tā tic mūžīgai mīlestībai un uzskata, ka attiecības, kas beigušās priekšlaicīgi, ir izgāzušās un kāds ir pie vainas. Kad izjuka mana 10 gadus ilgā laulība, es sāku domāt, kāpēc mēs šādi domājam. Es atskārtu, ka “…..un viņi dzīvoja ilgi un laimīgi” patiesībā ir mīts, kas radies vēl tajā laikā, kad cilvēki dzīvoja īsāku mūžu, un arī partneru izvēle bija šaurāka. Šie apstākļi pašlaik ir mainījušies. Kā jau es teicu, ir svarīgi apzināties, no kurienes nāk mūsu dzīves uzskati, ko mēs sev stāstām un par ko sevi vainojam.
Kādu ieteikumu Jūs dotu cilvēkiem vecumā no 20 līdz 30 gadiem, kas vēl tikai meklē savu pirmo mūža mīlu?
Ir jāsāk ar nākotni. Padomā, kas ir tas, ko tu vēlies redzēt savā nākotnē un sāc sevi attīstīt tajā virzienā. Esi ļoti tiešs par savām vērtībām, jo tieši kopīgas vērtības ir viena no svarīgākajām lietām attiecībās. Kolīdz būsi atradis sevi, īstais partneris arī tevi atradīs.
