Meteorologs Jānis Trallis, balstoties uz GFS prognozi, raksta par lielu karstumu daudzās Eiropas valstīs.
Kā raksta Trallis, jūlijā daudzviet Eiropā, īpaši dienvidu un centrālajā daļā, var krist absolūtie karstuma rekordi.
"Šomēnes daudzviet Eiropā, īpaši dienvidu un centrālajā daļā, var krist absolūtie karstuma rekordi. Piemēram, GFS šobrīd prognozē, ka 19.jūlijā Polijā gaisa temperatūra var sasniegt +41 grādu, Ungārijā +43 grādus. Plašā Eiropas daļā pieaugs sausuma un meža ugunsgrēku risks."
Šomēnes daudzviet Eiropā, īpaši dienvidu un centrālajā daļā, var krist absolūtie karstuma rekordi. Piemēram, GFS šobrīd prognozē, ka 19.jūlijā Polijā gaisa temperatūra var sasniegt +41 grādu, Ungārijā +43 grādus. Plašā Eiropas daļā pieaugs sausuma un meža ugunsgrēku risks. pic.twitter.com/NxrJQ9pSwt
— Jānis Trallis (@meteozinas) July 7, 2022
Viņš arī piebilst, ka 15.jūlijā Francijā prognozēta svelme līdz +46 grādiem.
Iepriekš vēstījām, ka, ņemot vērā ekstremāli augsto temperatūru, kas Latvijas teritorijā valdīja pavisam nesen, un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) izsludinātos brīdinājumus par laikapstākļu bīstamību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, īpaši uzturoties ārpus telpām.
Pamatojoties uz novērojumu datiem, ministrija akcentē, ka temperatūra pēdējo gadu laikā ir ievērojami cēlusies un klimata pārmaiņu ietekmē karstuma viļņi un ekstremāli laikapstākļi Latvijā kļūst par arvien biežāk izplatītu parādību. Laikapstākļi, kas kādreiz skaitījās neraksturīgi Latvijas teritorijai, pakāpeniski var kļūt par normu. Tā, piemēram, tāpat kā Eiropā, arī Latvijā 2021.gada vasara bija siltākā novērojumu vēsturē, turklāt tas bija devītais gads pēc kārtas, kas siltāks par normu.
Pētījumi liecina, ka 2100.gadā vidējā temperatūra Latvijā paaugstināsies par +5 grādiem, kas novedīs pie arvien siltākām ziemām un dramatiski karstām vasarām.
