Samazinot darba nedēļas ilgumu, darbinieku apmierinātība un radošums pieaugs, bet darba efektivitāte nemazināsies – ar šādiem argumentiem iniciatīvu portālā “manabalss.lv” vāc parakstus par četru dienu darba nedēļu. Darba devēji par šo ieceri ir skeptiski, bet ekonomisti būtiskus ieguvumus neredz, vēstīja TV3 Ziņas.
Pirmo reizi vairāk nekā 10 000 parakstu par četru dienu darba nedēļu tika savākti 2019. gada izskaņā. Toreiz atbildīgā Saeimas komisija lēma šādu priekšlikumu noraidīt. Neraugoties uz to, no jauna iesniegtās iniciatīvas autors uzskata, ka šādas izmaiņas darba likumā būtu pienesums ekonomikai.
Priekšlikums paredz pašreizējo piecu dienu un 40 stundu darba nedēļu samazināt līdz četrām dienām un 32 stundām.
Darba devēji par šādu priekšlikumu ir skeptiski un uzskata, ka patlaban diskusijas par to norit tikai pasaules turīgākajās valstīs un šāds darba modelis Latvijā nebūs aktuāls vēl daudzus gadu desmitus.
Ekonomisti norāda, ka īsākas darba nedēļas aizvien populārākas kļūst valstīs, kur ir augstāks ienākumu līmenis, jo tur cilvēki arvien vairāk novērtē savu brīvo laiku. Vienlaikus eksperti pauž, ka ar likumu saīsināts darba laiks drīzāk būtu ierobežojums, nevis priekšrocība.
"Šo iniciatīvu nedrīkst uzspiest visiem. Daži cilvēki grib strādāt mazāk, bet citi cilvēki grib strādāt vēl vairāk. Arī patlaban taču ir iespēja strādāt pusslodzi, ir iespēja strādāt pusotru slodzi. Nav tā, ka visiem jāstrādā vienādi 40 stundas un viss," saka Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists.
Ekonomists arī norāda, ka oficiālais darba nedēļas ilgums nav tik svarīgs, jo faktiski vidējais darbā pavadītais laiks Latvijā samazinās jau tagad. Ieguvumus no likumā koriģēta darba laika eksperts neredz, taču norāda, ka aizvien vairāk jāstrādā pie tā, lai darbiniekiem pašiem būtu iespēja plānot savus darba pienākumus, tādējādi nepieciešamības gadījumā ļaujot strādājot arī mazāk dienu nedēļā.
