Lēš, kurā datumā varētu sākties meteoroloģiskais pavasaris

© Mārtiņš Zilgalvis/F64

Meteorologs Jānis Trallis mikroblogošanas vietnē Twitter dalījies ar informāciju par meteorloģiskā pavasara sākšanos.

Meteorologs norāda, ka iepriekš silto ziemu dēļ Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) noteicis, ka meteoroloģiskais pavasaris sākoties pēc ziemas aukstākās dienas.

"Biju piemirsis, ka 2019.-2020.gada rekordsiltās ziemas dēļ @LVGMC_Meteo izlēma, ka meteoroloģiskais pavasaris var iestāties tikai pēc ziemas aukstākās dienas, kas 1981.-2010.gada normas periodā bija vidēji 8.februāris. Jaunajā normas periodā šis datums varbūt ir nobīdījies?" - ierasktā pauž J. Trallis.

LVĢMC soctīklos atklāj, ka 1991.-2020. gadu normas periodā gada "aukstākā" diennakts ir divas dienas agrāk kā 1981.-2010. gadu periodā - 6. februārī.

"Līdz ar to meteoroloģiskais pavasaris jaunajā normas periodā var sākties agrākais 7. februārī," pausts LVĢMC ierakstā.

Kā norādīts LVĢMC mājaslapā, mērenajos platuma grādos, kur atrodas Latvija, izdala 4 sezonas - pavasaris, vasara, rudens un ziema. Ierasti izmanto kalendārās sezonas, kur gadalaiki ir sadalīti par 3 mēnešu periodiem, piemēram, ziema ir decembris, janvāris un februāris. Tomēr šāds sadalījums neatbilst norisēm dabā - martā ne reti vēl mēdz būt stiprs sals un bieza sniega sega, kas vairāk raksturīgs ziemai, nevis pavasarim, savukārt citos gados jau februārī var būt agram pavasarim raksturīgs siltums. Lai gan Pasaules meteoroloģijas organizācija neizdala meteoroloģiskās sezonas, Latvijā visbiežāk tās nosaka pēc tām raksturīgajām gaisa temperatūrām.

Attiecīgi, pavasaris sākoties pirmajā dienā piecu secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 grādiem.

Dzīvesstils

Pārmērīgi liels mazkustības laiks bērnībā palielina sistolisko asinsspiedienu, savukārt trīs stundas ikdienas fiziskās aktivitātes var mazināt šo risku, atsaucoties uz revolucionāru pētījumu, kas aptver bērnību līdz jaunam pieaugušo vecumam, vēsta scitechdaily.com.

Svarīgākais