Liela problēma slimnīcās saistībā ar Covid-19 pacientu pieplūdumu ir personāls, konkrētāk – intensīvās terapijas medmāsas. Tādas Latvijā šobrīd ir tikai 536 – no vairāk nekā 19 tūkstošiem reģistrēto un gandrīz 9000 strādājošo māsu. Pašas intensīvās terapijas māsas savu darbu salīdzina ar ogļrača darbu – fiziski un emocionāli smags, iepakotai aizsargtērpā un nepārtraukti elpojot caur respiratoru, vēstīts Aijas Kincas materiālā LTV Panorāmā.
Seja īpašā balstā. 16, 18 stundas uz vēdera. Šādi pie mākslīgās nieres un mākslīgās plaušas par savu dzīvību cīnās Covid-19 pacients. Viņa aprūpe diennakti ir tieši intensīvās terapijas māsas rokās.
Koledžā medmāsas iegūst teorētiskās zināšanas. Taču nodaļā turpina mācīties katru dienu.
"Tas viss tiek iegūts nodaļā! Ir jānāk un jāmācās ikdienā. Nepārtraukti. Intensīvās terapijas māsa pēc tam varēs peldēt visās nodaļās," stāstīja Stradiņa slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļas virsmāsa Inguna Leite.
Pērn, kad Covid-19 plosījās nekontrolēti, reanimācijā bija māsu iesaukums. Desmit dienu intensīvās mācībās apmācīja māsas no citām nodaļām.
"Viņas arī iemācījās un strādāja Covid-19 periodā pie mums. Ja sāksies šī situācija, viņas atgriezīsies palīgā," norādīja Leite.
Taču pastāvīgi darīt šo darbu gatavas tikai entuziastes.
"Vecais kalums vēl joprojām turas. Jaunais ļoti bieži nobrūk. Nevar izturēt to spriedzi," sacīja Leite.
Intensīvās terapijas māsu vidējais vecums ir 46, 48 gadi. Tieši nemitīgās spriedzes un Covid-19 laikā biežo letālo iznākumu dēļ jaunās māsas aizbēgot pēc pirmās dežūras.
"Tas ir ļoti smags darbs. Un, ja māsu ir tik, cik ir, sākas izdegšana un saasinās hroniskas saslimšanas," uzsvēra nodaļas vadītājs Freijs.
"Kolēģi jau saka - mēs negribam iepriekšējo ziemu. Mēs negribam tajos aizsargtērpos. Viņi ir tik tālu izdeguši, ka vienkārši negrib atgriezties šajā situācijā. Ogļrača darbs... Tas ir smags, emocionāli. Tu esi pazemē, gaisa tev nav - skābekļa pieeja, respirators tev jānēsā. Nevar tā, kā es tagad elpoju. Jā, ogļrača darbs," uzsvēra Leite.
