Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas ārsts Andris Džeriņš, viesojoties kanāla Rīga TV 24 raidījumā "Cilvēks.Ceļš.Drošība", pastāstīja, kādas ir biežākās traumas, krītot no elektroskrejriteņa.
Kā atklāj ārsts, traumas ir visdažādākās, sākot no vienkāršiem sasitumiem, ādas nobrāzumiem un beidzot ar smagākām traumām, piemēram, augšstilba un apakšstilba lūzumiem, apakšdelma kaula lūzumiem.
"Kad cilvēks krīt no skrejriteņa, divi rajoni, ar kuriem savainojas cilvēks, pirmkārt, ir galva un otrkārt- augšējā ekstremitāte jeb roka," norāda ārsts.
Ārsts norāda, ka bieži pacienti nav braukšanas laikā izmantojuši aizsargķiveres, kas pasargātu no galvas traumām.
Džeriņš pauž, ka arī pasaulē šī ir ļoti aktuāla problēma, pieaugot traumu skaitam tieši no elektroskrejriteņiem. Ārsts atklāj, ka lielākoties šāda veida pacienti ir vecumā no 30 līdz 35 gadiem.
Stāsta Andris Džeriņš, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas ārstshttps://t.co/I0BEYP3cLs
— RĪGATV 24 (@RIGATV24) June 16, 2021
Jau vēstīts, ka Valsts policija ikdienā aizvien biežāk konstatē gadījumus, kad elektroskrejriteņu vadītāji nonāk avārijas situācijās, kam, iespējams, par iemeslu ir drošības noteikumu nezināšana vai neievērošana.
Šī gada 11. maijā valdība apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes noteikumos, kuros noteikts regulējums elektroskrejriteņiem, taču praksē var novērot, ka ir daļa satiksmes dalībnieku, kuri šos noteikumus neievēro, kā arī nerūpējas par savu drošību, pārvietojoties satiksmē ar skrejriteni. Tāpēc, lai veicinātu šo braucamrīku vadītāju izpratni par jaunajiem noteikumiem un mudinātu viņus aktīvāk rūpēties par savu un apkārtējo drošību, Valsts policija no šī gada 9. līdz 20. jūnijam rīkos pastiprinātas pārbaudes tieši šiem satiksmes dalībniekiem. Tāpat par drošību, piedaloties ceļu satiksmē ar elektroskrejriteņiem, šajā laikā kopīgi atgādinās ne tikai Valsts policija, bet arī Iekšlietu ministrija, CSDD, Satiksmes ministrija un Latvijas automoto biedrība (LAMB).
No kopējiem reģistrētajiem 52 ceļu satiksmes negadījumiem, kuros iesaistīti elektroskrejriteņa vadītāji, visvairāk notikuši tieši Rīgas reģionā. Lielākā daļa - 34 negadījumi - diemžēl ir ar cietušām personām. Visbiežāk cieš pats elektroskrejriteņa vadītājs, bet ir gadījumi, kad sadursmes rezultātā ir cietis arī kāds cits satiksmes dalībnieks, piemēram, gājējs.
