Ķīnā, Juņnaņas provincē, sēņu sezona ārstiem sagādā neparastu izaicinājumu: simtiem pacientu katru gadu ierodas slimnīcās, sūdzoties par "elfiem" un sīkiem cilvēciņiem, kas soļo gar durvīm vai rāpo pa mēbelēm. Šo masveida parādību cēlonis ir Lanmaoa asiatica, kas pazīstama kā "liliputu baravika". Šī cauruļveida sēne ar spilgti rozā kātiņu un dzeltenu cepurīti Āzijā tiek augstu vērtēta tās bagātīgās umami garšas dēļ, taču, ja to nepareizi pagatavo, tai ir spēcīgs psihedēlisks efekts.
"Vienā restorānā, kurā pasniedza sēņu sautējumu, viesmīlis uzstādīja taimeri uz 15 minūtēm un brīdināja mūs: "Neēdiet, kamēr taimeris neizslēdzas, citādi jūs varētu ieraudzīt mazus cilvēciņus,"" saka Kolins Domnauers, bioloģijas maģistrants Jūtas Universitātē. "Šķiet, ka vietējā kultūrā tas ir vispārzināms fakts," ziņo BBC.
Ilgu laiku šī sēne Rietumu zinātnei bija noslēpums. Jau 20. gs. sešdesmitajos gados Gordons Vasons un Rodžers Heims meklēja "sēņu neprāta" avotu Papua-Jaungvinejā. Paraugi tika nosūtīti Albertam Hofmanam, LSD atklājējam, taču ķīmiķis tajos neatrada nekādas zināmas molekulas. Tikai 2015. gadā suga tika oficiāli aprakstīta, un mūsdienu pētījumi ir apstiprinājuši, ka sekas neizraisa ne psilocibīns, ne citi zinātnei zināmi savienojumi.
"Ir bijuši daudzi ziņojumi par šīs psihedēliskās [sēnes] eksistenci, un daudzi cilvēki ir mēģinājuši to atrast, taču viņi nekad nav atklājuši šo sugu," saka Džuliana Furči, Fungi Foundation dibinātāja.
Atšķirībā no klasiskajiem psihedēliskajiem līdzekļiem, halucinācijas no Lanmaoa asiatica ir pārsteidzoši reālistiskas un vienādas visiem. Medicīnā to sauc par liliputu halucinācijām. Pacienti redz desmitiem sīku radību, un acu aizvēršana nepalīdz — attēli kļūst tikai skaidrāki.
"Viņi tās redzēja uz drēbēm, kad ģērbās, un uz traukiem, kad ēda," Ķīnas Zinātņu akadēmijas pētnieki aprakstīja šo stāvokli jau 1991. gadā.
2023. gadā Domnauers veica lauka pētījumus Juņnaņā un Filipīnās. Ģenētiskā analīze apstiprināja, ka tās ir viena un tā pati suga, neskatoties uz ārējām atšķirībām. Sēnes ekstrakti jau ir pārbaudīti uz pelēm: grauzēji kļuva hiperaktīvi, kam sekoja ilgstošs stupors. Cilvēkiem "ceļojums" var ilgt no 12 līdz 24 stundām, un blakusparādības, piemēram, delīrijs, dažreiz saglabājas nedēļu.
"Tas izklausījās tik dīvaini — ka kaut kur ir sēne, kas izraisa šīs pasakainās vīzijas, par kurām ziņo cilvēki no dažādām kultūrām un laikmetiem," saka Domnauers. "Es biju apmulsis un ieinteresēts uzzināt vairāk."
Zinātnieki cer, ka "liliputu baravikas" ķīmiskā sastāva atšifrēšana palīdzēs viņiem izprast spontāno halucināciju būtību cilvēkiem ar neiroloģiskām slimībām. Pagaidām pētnieki turpina pētīt sēnes "bioķīmisko bibliotēku", kurā ir raksturoti mazāk nekā 5%.
"Tagad mēs, iespējams, varēsim saprast, no kurām smadzeņu zonām halucinācijas rodas," atzīmē etnofarmakologs Deniss Makkena. Viņš uzskata, ka šo mehānismu izpēte varētu novest pie jaunu zāļu izstrādes garīgo traucējumu ārstēšanai.
