Latvijas pirmās neatkarības laikā (pēc 1918. gada, kad tika proklamēta Latvijas Republika) tika apspriesti dažādi nosaukumi jaunajai nacionālajai valūtai. Starp piedāvātajiem variantiem bija arī "pūķis" kā pamatvienība un "rūķis" kā mazākā vienība (simtā daļa). Šie nosaukumi tika izskatīti diskusijās par valūtas nosaukumu, taču galu galā tie netika izvēlēti, vēsta vēsturiskie avoti.
Par interesanto nacionālās valūtas nosaukumu vietnē "X" atgādina "Princese Zeltīte": "1922. gadā mēģināja izdomāt, kā tad sauks jauno Latvijas valsts valūtu. Viens no spēcīgiem variantiem bija "pūķi" (lati) un "rūķi" (santīmi). Rūķi un pūķi zaudēja latam tikai tāpēc, ka būšot ārzemniekiem grūti izrunāt."
Saskaņā ar vēsturiskajiem avotiem, piemēram, Latvijas Bankas un citu vēstures dokumentu informāciju, tika apspriesti vairāki citi nosaukumi, tostarp "ozols" un "zīle", "līga" un "daila", "saule" un "austra", kā arī "velta" un "imanta". Daži ierosināja pat aizgūt Francijas valūtas nosaukumu - "franks" un "santīms". Tomēr nosaukums "lats" tika izvēlēts, jo tas atvasināts no vārda "Latvija", simbolizējot valsts identitāti, bet mazākā vienība tika nosaukta par "santīmu", kas aizgūts no franču vārda "centime". Lēmumu par "latu" un "santīmu" apstiprināja Ministru kabinets 1922. gada 3. augustā ar "Noteikumiem par naudu", un šī valūta oficiāli tika ieviesta apgrozībā 1922. gadā.
Komentētāji iesmej: "Vari aizdot 11 rūķus? - sorry, man kabatā ir tikai 10 rūķi”, tas būtu tik labi."
1922. gadā mēģināja izdomāt, kā tad sauks jauno Latvijas valsts valūtu. Viens no spēcīgiem variantiem bija "pūķi" (lati) un "rūķi" (santīmi). Rūķi un pūķi zaudēja latam tikai tāpēc, ka būšot ārzemniekiem grūti izrunāt :)
— Princese Zeltīte (@elinakursite) May 18, 2025
