Beļģijā, pateicoties pieņemtajiem jaunajiem dzīvnieku labturības likumiem, aizliegta vairāk nekā 600 gadus sena tradīcija. Šis notikums saniknojis lērums beļģu, raksta "Daily Star".
Daudziem beļģiem ir grūti pieņemt faktu, ka vairāku simtu gadu senajai tradīcijai ir pienākušas beigas.
1413. gadā Krakelingenas festivālā tika aizsākta jauna tradīcija, svinot gadalaiku maiņu un pavasara atnākšanu. Tradīcija sevī ietver dzīvu zivju dzeršanu.
Lielā traukā tiek ieliets sarkanvīns un tajā ievietotas dzīvas, nelielas saldūdens zivtiņas - grunduļi. Pēc tam šis trauks tiek iztukšots un dzīvās zivis norītas kopā ar vīnu. Šo dīvaino rituālu parasti veica priesteri, aldari un amatpersonas.
Dīvainā tradīcija no šī gada tiek aizliegta, pateicoties pieņemtajiem likumiem dzīvnieku labturības jomā. Tradīcijas aizliegums saniknojis beļģus.
Džerardsbergenas ielās, pilsētā, kurā norit šis festivāls, cilvēki vienojās protesta akcijā. Par kultūras norisēm atbildīgā pilsētas amatpersona Anna Panis norāda: “Šī ir katastrofa. Regula tika apstiprināta, mūs tā arī nekad neuzklausot."
Arī pilsētas mērs ir neizpratnē par pieņemto likumu, kā rezultātā tiek aizliegta vairāk nekā 600 gadus senā tradīcija: "Flandrijai [vēsturisks reģions mūsdienu Beļģijas ziemeļu daļā] ir jāņem vērā kultūrvēsturiskie argumenti. Tāpēc mēs ceram, ka mūsu protests tiks uztverts nopietni, lai regulējumu varētu mainīt."
Beļģijas dzīvnieku tiesību aizsardzības grupas "Gaia" priekšsēdētājs Mišels Vandenbošs norāda: "Tradīcijas nav attaisnojums dzīvnieku ciešanām. Zivju dzeršanas aizliegums ir jāievēro visā Džerardsbergenā. Par pārkāpumiem mēs iesniegsim sūdzību tiesībsargājošajām iestādēm un Flandrijas dzīvnieku labturības inspekcijas dienestam."
Tradīcija simbolizē pāreju no ziemas uz pavasari, kad pēc ziemas, sākoties pavasarim, dīķu virspusē paceļas mazas saldūdens zivtiņas.
