"Braucu no kāzām un uz Gaujas tilta pie Cēsīm “atgriezusies ziema”. Kukaiņu sniegs. Kaut ko šādu nekad nebiju redzējis," sociālajā vietnē "Facebook" raksa aculiecinieks Mārtiņš Purmalis.
Komentētāji izvirza vairākas hipotēzes, kas tie ir par kukaiņiem, kas apsēduši tiltu.
Anda ir pārliecinātā, ka tās ir skudras, kuras izlidojot lieliem bariem. "Pēc tam tās spānus nomet un šis sniedziņš uz kādu laiku rotā zemi," skaidro Anda.
Undīne savukārt domā, ka tās ir viendienītes. Līdzigu situāciju viņa piedzīvoja pirms 10 gadiem Valmierā uz Gaujas tilta.
Vikipedia vēsta, ka viendienītes dzīvo no dažām minūtēm vai stundām līdz 10 dienām, tomēr visbiežāk vienu dienu, no kā arī cēlies nosaukums.
Viendienītes uzturas pie dažādiem ūdeņiem, kur siltos vakaros var novērot viņu raksturīgās vertikālās kustības. Viendienītes ceļas uz augšu un tad planē lejup.
Viendienīšu kāpuri, kas dzīvo ūdenī, ir ļoti jūtīgi pret piesārņojumu. Ja ūdenī var atrast viendienītes, tas nozīmē, ka ūdens ir tīrs
Komentāros, protams, pavīd arī joki, piemēram:
"Ja attaisīsi logu, iedošu 10 eiro"
"Iedomājaties, kāda ir sajūta, iebraucot šādā mākonī ar kabrioletu".
Kā aģentūrai LETA skaidroja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Voldemārs Spuņģis, uz tilta pār Gauju novērotas ūdens kukaiņu viendienīšu kāzas jeb pārošanās rituāls, kura laikā miljoniem viendienīšu vienlaikus gan lidinās gaisā, gan biezā slānī klāj asfaltu.
Entomologs skaidroja, ka brīdī, kad kāpurs ir pieaudzis, tas izlien no ūdens, nomaina ādu un pārvēršas par subimago jeb pieaugušam kukainim līdzīgo. Tad subimago vēlreiz nomaina ādu un beidzot kļūst par pieaugušu kukaini - imago. Viendienītes savu nosaukumu ieguvušas tādēļ, ka tās dzīvo vien dažas dienas, kuru laikā tās neēd, bet tikai pārojas. Pārošanās parasti notiek siltos bezvēja vakaros un no rīta mātītes jau dēj olas.
Spuņģis atzīmēja, ka viendienītēm ir tieksme lidot uz gaismas avotiem, it īpaši tādiem, kuru spektrā ir daudz ultravioletās gaismas, piemēram, dienasgaismas spuldzēm. Tiltu pār Gauju, acīmredzot, apgaismo ar spuldzēm, kuru spektrs ir atraktīvs viendienītēm un tās pie tilta salidojušas no visas tuvākās apkārtnes. Pieaugušo viendienīšu izlidošana ir sinhrona - notiek tikai dažas dienas gadā, kad ir lielāka varbūtība tēviņiem un mātītēm atrast vienam otru.
Katrai sugai populācijas lielums katru gadu mainās, citu gadu tas var būt lielāks, citu - mazāks. Šogad, iespējams, populācija ir īpatņiem bagāta, pieļāva kukaiņu pētnieks. Populācijas maksimums un gaisma rada viendienīšu masveida salidošanu pie tilta, tomēr gaismas piesārņojuma dēļ kāda daļa populācijas aizies bojā, piebilda Spuņģis.
Kukaiņu pētnieks zināja stāstīt, ka līdzīga viendienīšu pārošanās novērota arī pie Gaujas tilta Valmierā. Līdzīgas viendienīšu pārošanās novērotas arī 2020.gadā Cēsīs un 2016.gadā Siguldā.
