Neiroķirurgs nāk klajā ar pārsteidzošu atklāsmi, kas notiek īsi pēc sirds apstāšanās un došanās mūžībā

© unsplash.com

Slavens smadzeņu ķirurgs Rahuls Jandials atklāj, kas notiek ar mūsu smadzenēm, kad cilvēks dodas mūžībā. Izrādās, ka mūsu smadzenes vēl pāris minūtes pēc nāves var būt dzīvas, raksta "Daily Star".

Ārsts, kurš pēc profesijas ir neiroķirurgs un neirobiologs, atklāj, ka pēc nāves smadzenes vēl pāris minūtes var būt dzīvas jeb aktīvas, līdz tās lēnām "izdziest" jeb nomirst.

Tāpēc viņš norāda, ja kāds tuvinieks ir devies mūžībā, tad vēl mirkli pēc nāves vajadzētu paturēt viņa roku, jo smadzenes sajutīs signālus.

"Tas, kā smadzenes nomirst, ir iespaidīgi, un tas mani patiešām ir aizrāvis, jo ir dati, kas parāda kaut ko ļoti dramatisku," saka ārsts. Viņš norāda, ka vienmēr ir pastāvējis uzskats, ka brīdī, kad apstājas sirds, cilvēks automātiski ir miris. Tomēr ir pētījumi, kas norāda, ka pēc sirds apstāšanās smadzenes vēl pāris minūtes var darboties.

Pateicoties galvaskausa virsmas elektrodiem, var novērot smadzeņu aktivitāti. "Kad paskatās uz monitoru un sirds ir apstājusies, ir taisnā līnija, smadzeņu aktivitāte joprojām turpinās, pat dažas pirmās minūtes pēc sirds nāves," viņš teica.

Viņš norāda, ka pēc sirds apstāšanās smadzeņu aktivitāte ir ļoti liela, cilvēks redz spilgtus sapņus vai atmiņu uzplaiksnījumus.

"Pirmās pāris minūtes pēc tam, kad mūsu sirds pārstāj pukstēt, kur vēsturiski mēs domājām, ka šis ir nāves laiks, smadzenes piedzīvo savu pēdējo brīdi, varbūt savu labāko brīdi. Notiek masveida neirotransmiteru izdalīšanās. Smadzenes neizdziest mierīgi, tās aiziet pēc grandiozas aktivitātes, un tas pats par sevi parāda, ka mums ir jātur šī mīļotā roka ilgāk."

Ārsts skaidro: "Sirds ir apstājusies, bet asinis nes glikozi, kas uztur neironus pietiekami darbīgus minūti vai divas. Ko smadzenes dara tajā brīdī? Tās "izšauj" visu, kas atrodas to arsenālā, un sniedz jums jūsu līdz šim lielāko sapni."

Dīvaini

Veronika Maika ar savu dzīvesbiedru Zoltanu Pinteru no Stafordšīras Lielbritānijā nolēma paveikt labu darbu un sakopt apkārtni. Kā viņi min, tad teritorija pie viņu un kaimiņu mājām bija pilna ar atkritumiem. Cilvēki visbiežāk atkritumus nometa turpat uz zemes, nevis ielika atkritumu konteineros. Pārim tas bija apnicis, viņi pie mājas blakus esošo teritoriju sakopa un Trentas pilsētas dome viņiem par labo darbu uzlika četrciparu lielu naudas sodu, raksta "Daily Star".

Svarīgākais