Cilvēki ir dažādi - vieni nekavējoties lūdz vai pieņem palīdzību, līdz ko saprot, ka paši īsti galā netiek, citi spītīgi cīnās vai pamet lietas pusratā.
Skeptiski noskaņots izpalīdzīgs cilvēks jūtas pārteigts, kad labprāt tiek pieņemta viņa piedāvātā palīdzība.
Ieraksts "X": "Tikko kā, sēžot auto Rīgas centrā, vēroju kā meitene nevarēja noparkot savu Bolt auto, kaut vietas bija daudz. Atstāja 1 m no ietves! Nenocietos, izkāpu, jautāju, vai nemāk noparkot? Jā nemākot, lai es palīdzu. Apmulsu pilnīgi, jo tādu atbildi negaidīju, bet izlīdzēju, protams."
Komentētājs jautā: "Kādu atbildi tu gaidīji?"
Autors: "Atpisies, nav tava daļa, ko gribu, to daru, jo man tā patīk utt."
Komentētāji apspriež paralēlo parkošanos, autoskolu instruktorus un to, kā paši iemācījušies novietot auto: "Kas tie par autoskolu instruktoriem, kas šitādus error palaiž?" "Nu, es paralēli noparkoties normāli iemācījos kaut kādā trešajā gadā, kad jau bija tiesības. Instruktors uz laukumu brauca tikai pēc kafijām, tur tikai vienu reizi ar viņu biju braukt. Bet, ja esmu ļoti nogurusi, tad es arī pēc 11 gadu stāža nevaru smuki iebraukt ar pirmo."
"Bet nu piekritīsim, ka paralēlā parkošanās tāpat sūkā :D Man ir 15 gadu stāžs un asins spiediens tāpat paceļas to vienu reizi gadā, kad vajag kkur Rīgas centrā paralēli nopkarkoties. It īpaši ja aiz muguras vēl mašīnas gaida."
"Es vairākkārt Rīgā esmu lūgusi svešiniekiem palīdzību izbraukt no kaut kādas stāvvietas, ja atnāku un tur sastājušies *rupjš vārds* priekšā."
