"Garām brauc simtiem smaidīgu ļaužu, bet aptur tikai divi...."; vīrietis sarūgtināts par pieredzēto uz ceļa

© Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

"Mīļie cilvēki, kas ar mums notiek?" tā savu stāstu facebook iesāk Renars.

"Braucot no Siguldas uz Cēsīm, Līgatnes benzīntankā pamanīju degošu (nu labi, ja precīzi, tad stipri dūmojošu) auto, džeku, kas dzēš, turpat blakus kādu jaunu sievieti ar zīdaini uz rokām un vel divus mazus bērnus netālu pie auto.
Apgriezos, braucu atpakaļ. Piebraucot sapratu, ka liesmas nodzēstas, bet auto vairs nav lietojams. Kamēr mēģinājām saprast kur dabūt auto evakuatoru (paldies, Elvis, ka palīdzēji) un auto nomu, lai mamma ar bērniem varētu tikt atpakaļ uz Rigu, pagāja minūtes 15-20, tikmēr pie mums apstājās divas automašīnas, lai pavaicātu vai nevajag palīdzēt.
DIVAS!
Saprotiet, saulainā svētdienas dienā, pie tik intensīvas garāmbraucošas satiksmes, apstājās tikai divu auto vadītāji, lai piedāvātu savu palīdzību.
Kad mammai diktēju telefonu evakuatoram, viņa nevarēja parakstīt, jo uztraukumā drebēja rokas. Un vēl mazs bērniņš uz rokām.
Tētis (nezinu, varbūt brālis) arī bija tik ļoti apmulsis un pāris reižu vēl pārvaicāja, lai apskatos, kā man šķiet, vai viss apdzēsts.
Un tikmēr garām brauc simtiem smaidīgu ļaužu un aptur tikai divi….
Ir jau vakars, bet vēl aizvien domāju, nu kādēļ mēs esam tik ļoti uz sevi vērsti un imūni pret cita nelaimi," aizdomājas Renars.

Cilvēki komentāros izsaka atzinīgus vārdus vīrietim par palīdzēšanu un secina - ikdienā cilvēku vienaldzību var ļoti bieži manīt.

Agnese: Paldies, ka aktualizējāt šo tēmu! Īssavienojumi nav reta parādība arī jauniem auto. Diemžēl, katrs no mums var nonākt šādā situācijā. Ticu, ka publikācija liks aizdomāties daļai sabiedrības.

Inta: Renār, diemžēl ikdienā tik daudz vienaldzības apkārt var manīt... Skumji...

Anda: Toties safilmēja un soc.tīklos salika vismaz 30.

Aigars: Kamēr ar mums pašiem kaut kas nenotiek,tikmēr cilvēki domā, ka gan jau tiks galā, ko tā nu es varu palīdzēt...,bet nu,lai Dievs tādus sargā uz ceļa. Es parasti apstājos arī tad,kad tiešām zinu,ka diez vai palīdzēšu ,bet tomēr varbūt....Tā jau ir šoferu solidaritāte un izpalidziba....Nu skumīgi, ka tā!

Rigonda: Šausmas, bet tādi mēs esam palikuši! Mēs esam Latvieši! Kauns mums visiem...

Dīvaini

Rīdziniekam Valdim pirms nu jau gandrīz diviem gadiem, nākot apkopt ģimenes kapu kopiņas Matīsa kapos, aiz šoka iepletušās acis. Vietā, kur reiz apglabāta brāļa meita, tagad zemes klēpī guļ kāda sveša sieviete, vēsta "Bez Tabu".

Svarīgākais