"Valodnieki ir lohi!" Soctīklos pamatīgs strīds par māju nosaukumiem

© Kaspars Krafts/f64

Strīds starp tviteristiem izcēlies starp tiem, kuri uzskata, ka māju nosaukumi jāraksta vienskaitlī un tiem, kuri saka, ka vēsturiski veidojies tā, ka raksta daudzskaitlī.

Ieraksts "Twitter": "Valodnieki ir lohi. Kurš izdomāja, ka literāri pareizi māju nosaukumi ir daudzskaitlī? Kas tā par tādu kārtību? Mūspusē daudzkaitlī mājas neviens normāls cilvēks nesauc. Ir Streiķis, Krūklis, Bomis, Nuķis utt. Bet papīros nez kāpēc raksta Streķi, Krūkļi..." Autors turpina domu: "Vērsis ir ciems. Apdzīvotās vietās nez kāpēc šos pats likums nedarbojas. Bet tik pat labi varētu būt Valmieras, Raganas un Rīgas. - No kurienes tu? - Es no Valmierām." "Bet tad uzvārdus pārmainīja uz vienskaitli, bet mājas ne. Kaut gan dīvaini, jo vecajās kartēs šo māju nosaukumi ir vsk."

Komentētāji oponē: "Nu nez, mani senči dzīvoja Ancīšos, apkārt bija Amsiņi, Stores, Ceplīši, Ķevētas... Brenguļu pagasts." Autors: "Tātad valodnieks būs bijis no Brenguļu pagasta."

"Tāpēc, ka tās ir “mājas”un “mājas” nozīmē “mītnes vieta”( nevis atsevišķa būve) ir daudzskaitlinieks. Mēs sākam manas mājas nevis mana māja. Mums var būt daudz ēku, bet mājas tikai vienas. Tādēļ māju nosaukums ir daudzskaitlī- tas apzīmē dzimtas mītnes vietu"

"Par savām mājām - vietu, kurā dzīvojam (nevis māju), mēs runājam daudzskaitlī. Kaimiņa māja, manas mājas. Ja nesaprotat, kāpēc māju nosaukumi daudzskaitlī, lohs diemžēl esat jūs, nevis valodnieki un senču tradīcija saukt savas mājas daudzskaitlī."

Dīvaini

Divtūkstoš gadu pirms Inku impērijas iekarošanas Andos mazāk zināma sabiedrība, kas pazīstama kā Čavīnu fenomens, mūsdienu Peru teritorijā dalījās ar kopīgu mākslu, arhitektūru un materiāliem. Ar lauksaimniecības inovāciju, amatniecības un tirdzniecības palīdzību čavīni veidoja augošu sociālo kārtību un lika pamatus hierarhiskai sabiedrībai augstākajās virsotnēs, vēsta “Science Daily”.

Svarīgākais