Neirologi, tostarp neirozinātnieks Rauls Visente no Tartu Universitātes (Igaunijā), izmantoja elektroencefalogrāfijas (EEG) aparātu, lai pētītu smadzeņu viļņus 87 gadus vecam pacientam ar epilepsiju, bet pētījuma vidū pacients pēkšņi nomira.
Vēlāk zinātnieki analizēja konkrētā pacienta elektroencefalogrāfiju, īpašu uzmanību pievēršot pēdējām ieraksta minūtēm.
EEG ieraksts atklāja apmēram 900 sekunžu smadzeņu darbību vīrietim pēc viņa nāves, un zinātnieki mēģināja noskaidrot, kas tieši notika 30 sekundēs pirms un pēc viņa sirdsdarbības pārtraukšanas, vēsta independent.co.uk.
Pētījums atklāja, ka brīdī, kad cilvēks mirst, palielinās smadzeņu viļņi, ko sauc par gamma svārstībām. Tās parasti rodas brīdi, kad cilvēks sapņo vai atceras kaut ko no savas pagātnes.
Pamatojoties uz esošajām zināšanām par darbību, kas saistīta ar dažādiem smadzeņu viļņiem, pētnieki izsaka pieņēmumu, ka mirstošajam 87 gadus vecajam vīrietim varētu būt bijusi "viena pēdējā spilgtā atmiņa no savas dzīves".
Lai gan šis ir pirmais šāda veida pētījums ar cilvēkiem, pētnieki iepriekš novēroja līdzīgas izmaiņas gamma svārstībās žurkām.
"Tas, ko mēs varam mācīties no šī pētījuma, ir tas, ka, brīdī mūsu mīļie aizver acis un ir gatavi mūs pamest, viņu smadzenes var atjaunot dažus no skaistākajiem dzīves mirkļiem, " piebilda Luisvilas (ASV) universitātes neiroķirurgs Ajmals Zemmars.
