Pēc eksperta domām, zīmīte, kas, iespējams, pudelē tika iemesta ūdenī no Titānika, var būt viltota.
Vēl 2017. gadā pie Kanādas krastiem tika atrasta pudele ar vēstuli iekšā. Šīs vēstules saturu pēc izpētes Kvebekas universitātes zinātnieki publiskoja tikai 2021. gadā.
Pēc pētnieku domām, tā ir īsta vēstule, kuru jūrā iemeta kāds Titānika pasažieris dienu pirms tas ietriecās aisbergā. Taču jauns pētījums liecina, ka zīmīte varētu būt viltota, raksta Express.
Vēstule, ko zinātnieki publicēja pagājušajā gadā, ir datēta ar 1912. gada 13. aprīli. To uzrakstīja 12 gadus veca meitene no Francijas vārdā Matilde Lefevre, kura bija Titānika pasažiere un trešajā klasē devās uz ASV.
Vēstulē, kas rakstīta franču valodā, teikts: "Es metu šo pudeli ūdenī Atlantijas okeāna vidū. Mums vajadzētu ierasties Ņujorkā pēc dažām dienām. Ja kāds atrod šo vēstuli, lūdzu, nododiet to Lefevru ģimenei, kura dzīvo Lēvenas pilsētā”.
Vēl pudelē ievietotajā vēstījumā tika teikts, ka meitene ar savu māti Mari un trim no septiņiem bērniem dodas uz Ņujorku, lai atkal apvienotos ar pārējo ģimeni.
Vēstules analīze, ko veica zinātnieki, parādīja, ka tā ir īsta. Arī korķa, ar kuru pudele tika aizvērta, izpēte parādīja, ka tas pieder 20. gadsimta sākuma periodam. Tomēr zinātniekiem bija zināmas šaubas par šīs zīmītes autentiskumu, un viņi vērsās pie citiem ekspertiem.
Jaunas šīs vēstules izpētes rezultātā psiholoģe un rokraksta eksperte Koralīna Hauzenblasa norādīja, ka šī ziņa, visticamāk, ir labi pārdomāts apmāns.
"Šīs piezīmes galvenā problēma ir tā, ka burti pārsvarā nav rakstīti slīprakstā, kad tie rakstot raiti savienojas, lai saglabātu to rakstīšanas ātrumu. 1912. gadā Francijas skolās un patiešām tā laika sabiedrībā bija ierasts aprakstīt tikai slīprakstā. Rūpīgi analizējot šo piezīmi, atklāju, ka kursīvā ir rakstīti tikai 4 burti,” stāsta Hauzenblasa.
Pēc ekspertess domām, pārējā ziņojuma daļa ir rakstīta jauktā slīprakstā un citā burtu rakstīšanas veidā, kas ir katram cilvēkam raksturīgs personisks rokraksts.
"Līdz ar to 1912. gadā to neviens nerakstīja. Uzskatu, ka šīs piezīmes autors vēlējies mūs apmānīt un burtus speciāli centies burtus padarīt slīpus, kas varētu piešķirt vēstulei sena vēstījuma izskatu. Taču autors aizmirsa ņemt vērā, ka 20. gadsimta sākumā bija citi burtu rakstīšanas stili un tāpēc šī vēstule izskatās pārāk nepārliecinoša, lai to uzskatītu par īstu. Ir mūsdienu cilvēka rokraksta iezīmes," stāsta Hauzenblasa.
Taču vēsturnieks Maksims Goje no Kvebekas universitātes uzskata, ka nevajadzētu izslēgt iespēju, ka zīmīte tomēr ir īsta. "Šo ziņu šīs meitenes vārdā varēja uzrakstīt pieaugušais, kurš pazīst 1912. gada slīprakstu un varēja atrasties uz Titānika. Turklāt piezīmes rakstīšanas stils vairāk atgādina vēstījumu pieaugušajiem. Šo hipotēzi nevar izslēgt," saka Goje.
Zinātnieki plāno turpināt pētīt vēstījumu no Titānika. Viņi vēlas noteikt, kāda veida spalva tika izmantota piezīmes rakstīšanai.
