Zinātnieki radījuši pirmos "dzīvos robotus", kas spēj vairoties

© pexels.com

ASV zinātnieki, kas radījuši pirmos dzīvos robotus, atzīst, ka šīs dzīvības formas spēj arī vairoties, ziņo CNN.

Ksenoboti ir veidoti no Āfrikas piešvardes cilmes šūnām. Tās ir pavisam sīkas dzīvības formas, mazākas par vienu milimetru.

Pirmoreiz ksenoboti tika atklāti 2020. gadā. Toreiz ar eksperimetnu palīdzību zinātnieki atklāja, ka šie roboti spēj kustēties, savā starpā "sadarboties" un paši sevi atveseļot.

Zinātnieki no Vērmontas Universitātes, Tuftas Universitātes un Hārvardas Universitātes, kuri radīja ksenobotus, pavisam nesen paziņoja, ka ir atklājuši jaunu bioloģiskās reprodukcijas veidu, kas atšķiras no jau zināmajiem.

"Mani tas pārsteidza. Vardēm ir savs vairošanās veids, ko tās parasti izmanto. Bet, kad jūs nošķirat šūnas no pārējā embrija, jūs dodat iespēju tām izdomāt, kā pielāgoties jaunajai vide, tās ne tikai izdomā jaunu veidu kā kustēties, bet arī kā vairoties " pauda jaunā pētījuma līdzautors, Tuftas Universitātes atklājumu centra direktors, bioloģijas profesors Maikls Levins.

Douglas Blackiston and Sam Krieg/Scanpix

Lai izveidotu ksenobutus, pētnieki no varžu embrijiem paņēma dzīvās cilmes šūnas un ievietoja tās inkubācijā.

"Lielākā daļa cilvēku domā, ka roboti ir izgatavoti no metāla vai keramikas, bet tas nav saistīts ar to no, kā tie ir izgatavoti, bet gan ar to, ko tie dara, proti, rīkojas paši par sevi cilvēku labā. Tādā veidā tas ir robots, bet arī dzīvs organisms, kas ir veidots no ģenētiski nemodificētām vardes šūnām," pauda datorzinātņu un robotikas profesors, pētījuma vadošais līdzautors Džošs Bongards.

Ksenoboti ir sfēriskas formas un sastāv no aptuveni 3000 šūnām. Tie spēj vairoties, tomēr tas notiek reti un tikai īpašos apstākļos.

Zinātnieki atklāja, ka ksenobotiem nākotnē varētu būt plašs pielietojums. Tos varētu izmantot mikroplastmasas savākšanai okeānos, augu sakņu sistēmas pārbaudei un reģeneratīvajā medicīnā.

Lai arī šādas biotehnoloģijas, kas spēj pašas par sevi vairoties, varētu radīt bažas, pētnieki atzīst, ka šie roboti atrodas laboratorijā un tos ir ļoti viegli iznīcināt.

Dīvaini

Anderss Bērings Breivīks, norvēģu masu slepkava, kurš ir vainojams valstī ļaunākajā miera laika zvērībā, nedrīkst tikt atbrīvots un joprojām ir bīstams, sacīja prokurore, Breivīkam otrdien stājoties tiesā, lūdzot sevi atbrīvot pēc vairāk nekā 13 gadiem cietumā, vēsta aģentūra “Reuters”.