VIDEO: Makšķernieks laivā atrod bīstamu "briesmoni"

© pexels.com

Kanādā, Enderbijā makšķiernieks pamanīja uz laivas pavisam neparastu radību, vēsta medijs "Daily Star".

Bobijs Sprovjē bija devies makšķerēt uz Enderbijā esošo ezeru, kad pēkšņi pamanīja uz savas laivas kādu neparastu radību.

Neparastā izskata "ciemiņš" vīrieti samulsināja un viņš steidzās to iemūžināt video, lai pēcāk varētu noskaidrot, kas tad tas īsti ir.

Vīrietis skaidroja, ka "radība" izskatījās pa pusei pēc krabja, bruņurupuča un pat līdzinājās zaļajai jūnija vabolei.

Nofilmētajā video materiālā var redzēt, ka tam ir ciets apvalks, vairākas kājas un divas garākas ekstremitātes. Bobijs lēsa, ka tas varēja būt aptuveni 10 centimetrus liels.

"Kad es to ieraudzīju, es biju šokā. Man nebija ne jausmas, kas tas ir. Es minēju, ka tā varētu būt vai nu zaļā jūnija vabole, vai ūdens vabole," skaidroja makšķernieks.

Bobijs minēja, kad tiešsaistē viņš bija dalījies ar fotogrāfijām, cilvēki atzina, ka viņš ir sastapis kaut ko pavisam bīstamu.

"Es saņēmu daudzas šausminošas atbildes no cilvēkiem, kuri peldās un veic dažādas aktivitātes ezerā. Daži no viņiem precīzi zināja, ka tā ir milzu ūdens blakts jeb "pirkstu kodējs"."

Brīdī, kad Bobijs uzzināja, kas uz viņa laivas atradās, viņš internetā atrada informāciju, ka milzu ūdens blakts kodiens ir viens no vissāpīgākajiem kukaiņu kodieniem pasaulē. Eksperti to skaidro, kā mokošu kodienu, kura izraisītās sāpes var ilgt līdz pat piecām stundām.

Milzu ūdens blakts saviem upuriem iekožot injicē toksiskas siekalas. Šie kukaiņi ir sastopami visā pasaulē un tie dzīvo saldūdenī. Visbiežāk kukaiņus var sastapt saldūdens dīķos, purvos. Pasaulē ir aptuveni 170 dažādu sugu šo kukaiņu.

Dīvaini

Pagarināts laiks kosmosā nav gluži nekaitīgs cilvēka ķermenim. Radiācija, izmainīta gravitācija, miega zudums var nopietni ietekmēt astronautu spējas. Daži pat tiek hospitalizēti pēc atgriešanās uz Zemes. Nelielām kļūdām kosmosā var būt postošas ​​sekas, tāpēc ir svarīgi zināt, kā šīs spriedzes var ietekmēt astronauta kognitīvās funkcijas, vēsta “Popular Science”.

Svarīgākais