Mūžsens ir strīds par to, vai savi skatītāji ir kā sestais (septītais, divpadsmitais) laukuma spēlētājs un kārtīgs pretinieku bieds vai gluži otrādi – papildus psiholoģiskais slogs laukuma saimniekiem.
Jau kopš svētdienas Latvijā notiek Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm, un mūsu dāmas pirmo reizi oficiālā turnīrā spēlēs daudz kuplākā savu skatītāju klātbūtnē, nekā tas ir, aizvadot mačus citās valstīs. Pašas basketbolistes TV ekrānos palaistajos reklāmas klipos skatītājus piesauc kā garantu uzvarām, un, jo skaļākas ir tribīnes, jo spēlētājām vieglāk laukumā. Kā pašmāju čempionāts beigsies basketbolistēm, vēl jāpagaida pusotras nedēļas, taču šis laiks ir pateicīgs, lai paskatītos, kā čempionāta rīkotājiem veicies iepriekšējos čempionātos un arī citās sporta spēlēs.
Drūma statistika
Kopš Eiropas pārdalīšanas Vecajā kontinentā notikuši jau astoņi Eiropas čempionāti, un sausā statistika turnīru rīkotājiem nav pārāk glaimojoša. Lai gan – kā uz šo statistiku paskatās. Ja čempionātu rīkotāju veiksmīgs starts tiek novērtēts tikai ar zelta medaļām, tad pasaules gals jau ir pienācis. Pēdējo reizi par Eiropas čempionēm turnīra rīkotājas kļuva Francijas basketbolistes, un tas nenotika nemaz tik sen – 2001. gadā. Vēl pirms diviem gadiem to pašu iespēja Polija. Par Poliju tik tiešām var teikt, ka tai palīgos nāca savas sienas, jo jaunākās Eiropas laikos polietēm tās ir vienīgās medaļas un 1999. gada finālturnīrā viņas iekļuva tikai tāpēc, ka ieguva tiesības rīkot šo čempionātu. Iepriekšējos divos čempionātos polietes nemaz neiekļuva finālturnīros... Tas bija laiks, kad zem groziem pilnībā saimniekoja 2,20 m garā Malgožata Dideka, un ar šādu torni nemaz nebija tik grūti tikt pie zelta. Pēc zelta čempionāta vēl tikai vienu reizi Polija sajuta medaļu spīdumu, 2003. gadā paliekot ceturtajā vietā. Savukārt 2007. gadā Itālijā polietes finālturnīrā nemaz nespēlēja... Ar Franciju ir nedaudz savādāk – tiesības rīkot 2001. gada čempionātu francūzietes ieguva kā 1999. gada vicečempiones, un arī pēc uzvaras gājiena regulāri spēlē finālturnīros un allaž pieminētas kā vienas no favorītēm.
Celt augšā vēl senākas liecības nav pat vērts, jo no pirmā pēckara Eiropas čempionāta 1950. gadā līdz pat 1991. gadam, lai kur arī notiktu čempionāti, zeltus kaudzēs krāva PSRS izlases basketbolistes (zīmīgi, ka tikai vienu reizi – 1952. gadā – Eiropas čempionāts nenotika PSRS teritorijā). Vienīgais izņēmums – 1958. gads, kad čempionātā Polijā čempionvienības gods tika Bulgārijas izlasei. Laukuma saimnieču spalvas maķenīt uzspodrināja Itālija, kas čempiontitulu izcīnīja pašā pirmajā Eiropas čempionātā Romā, taču tas bija tik sen –1938. gadā...
Francija un Polija ir vienīgās izlases, kas uzvarējušas pašu rīkotajos čempionātos, un kopš 1993. gada neviena mājiniece tā arī nav tikusi pat pie medaļām. Vistuvāk bronzai bijušas ungārietes un itālietes, kas 1997. un 1993. gadā izcīnīja ceturto vietu. Latvijas izlasei tik veiksmīgajā 2007. gada čempionātā laukuma saimnieces nekur tālāk par devīto vietu netika, vēl pirms diviem gadiem turcietes – par vienu vietu augstāk. Līdzīgs liktenis laukuma saimnieces piemeklējis arī 2003. gada čempionātā – Grieķijai tikai 9. vieta. Tātad pēdējos trijos čempionātos mājinieču komandas nav tikušas augstāk par astoto vietu... Vien jāpiebilst, ka nedz Itālija, nedz Turcija, nedz Grieķija tobrīd un arī šodien nav pieskaitāmas Eiropas elites komandām, bet Latvija šāgada čempionātu sagaida kā Eiropas ceturtā spēcīgākā izlase.
Vīriešiem – tikai Vācija
Ja vīriešu čempionāts tiek piešķirts kādai valstij, tad droši var teikt, ka konkrētās valsts izlase ir ja ne pati, tad viena no galvenajām pretendentēm uz zelta medaļām. Pavisam svaigs piemērs – 2007. gada čempionāts Spānijā. Tikai neprātis neprognozēja laukuma saimnieku uzvaras gājienu, jo ko gan citu varēja prognozēt pavisam svaigajiem pasaules čempioniem? Nekā – jaunkrievs Holdens ņēma un sabojāja spāņiem svētkus! "Tikai" sudrabs spāņiem bija kā traģēdija, bet ko lai saka, piemēram, 2003. gada čempionāta rīkotāji zviedri? Te gan būtu jābaksta FIBA funkcionāriem sānos, jo kas gan zviedri par basketbolistiem un kamdēļ viņiem vispār bija vajadzīgs šis čempionāts? Zviedrijai šajā turnīrā klājās pavisam bēdīgi – 16. vieta. Pēdējā... Pēc Eiropas pārdales bijis tikai viens gadījums, kad laukuma saimnieki par visiem 100 procentiem attaisnojuši priekšrocības pret konkurentiem – 1993. gadā "izšāva" vācieši, finālā par vienu punktu pārspējot Krieviju.
Vēl agrākos gados bijuši vairāki gadījumi, kad mājinieki izcīnījuši pirmo vietu. Vidējās paaudzes līdzjutēji noteikti nav aizmirsuši 1987. gada finālu Atēnās, kur pagarinājumā Grieķija ar 103:101 uzvarēja it kā neuzvaramo PSRS. Kas toreiz notika Atēnās, to noteikti atceras Valdis Valters: viņš bija ne tikai šo notikumu aculiecinieks, viņa kontā 23 punkti...
Hokejs nav basketbols, bet....
Latvijai šāgada Eiropas čempionāts ir otrais patiešām nopietnais sporta spēļu turnīrs. Pirms trim gadiem Rīgā tika izspēlētas medaļas pasaules čempionātā hokejā, un, lai arī no latviešiem neviens negaidīja nedz zeltu, nedz sudrabu un arī ne bronzu, kaut ko vairāk par 10. vietu gaidīja gan... Latvijas izlasei par šo desmitnieku nebūtu īpaši jāgaužas, jo 2008. gadā hokeja aizsācēji kanādieši savā laukumā nespēja paņemt sev to, kas bija jāpaņem. Daļai Kanādas tā tiešām bija traģēdija...
Visu rakstu lasiet 9. jūnija izdevumā