"Piektdien, pēc uzvarētās spēles Cēsīs, kluba prezidents pat neienāca ģērbtuvēs un neapsveica mūs. Kad galvenais treneris informēja par vadības paziņojumu, bijām šokā. Ģērbtuvē bija ilga pauze, prieks pārvērtās lielā sasprindzinājumā," septiņkārtējā Latvijas čempione basketbolā, četrkārtējā Eiropas finālturnīru dalībniece un Olimpiete Ieva Tāre atceras devītā aprīļa notikumus, kuru rezultātā SK "Cēsis" vadība divas dienas vēlāk paziņoja par galvenā trenera Ainara Zvirgzdiņa un Māra Bružika atlaišanu. Paužot atbalstu trenerim, Ieva Tāre nolēma atstāt komandu un beigt aktīvās spēlētājas gaitas. "Pateicos visiem līdzjutējiem, kas juta man līdzi!"
„Jūtos slikti. Pusotru, divus mēnešus dzīvoju tikai uz pretsāpju špricēm, lai palīdzētu Cēsu klubam tikt tik tālu, cik viņas tikušas,” telefonsarunā pirmdienas pēcpusdienā teica Tāre. „Ir sarūgtinājums, jo Cēsīm esmu devusi visu. Jūtos piekrāpta. Ticēju (klubam), taču, ja lietas notiek tā... Tas man ir liels šoks.
Skatoties no otras puses... Ārsti man aizliedza spēlēt, varēju to nedarīt pusotru mēnesi pirms sezonas beigām. Elektromagnētiskā rezonanse un ultrasonogrāfija uzrādīja, ka mani Ahili, (ceļgalu) saites ir tiktāl iekaisušas, ka nedrīkstu (spēlēt). Esmu cīnītāja līdz beigām, tāpēc turpināju palīdzēt komandai.
Tagad domāju beigt sezonu un spēlētājas karjeru. Ceru, ka manas zināšanas un pieredze ļaus palikt basketbolā. Es to gribētu, taču vispirms vajadzīga atpūta.
Esmu Zvirgzdiņa audzēkne. Vēlāk treneris ar pārtraukumiem strādājis gan sieviešu, gan vīriešu komandās. Uzskatu, ka Ainars Zvirgzdiņš ir ļoti augstas klases treneris. Protams, spēlēs gadās visādas situācijas un reizēm spēlētājām tiek veltīti nepatīkami vārdi. Tas notiek visā pasaulē. Un tas ir pie lietas.
Nekad neticēšu, ka viņš varētu pārdot vai atdot spēles, kā tiek pausts. Sarūgtināja, ka (Cēsu kluba vadības skatījumā) tas tiek nosaukts par zaudējumu iemeslu (27. marta un 7. aprīļa) spēlēs.
Ja komandas sastāvā veic izmaiņas – kā esmu lasījusi, tādas tikušas plānotas visas sezonas garumā – tās jāveic vai nu Jaunajā gadā, parasti Ziemassvētkos, pussezonā vai pēc sezonas. Runāju ar Kristenu Menu. Viņa teica, ka WNBA nebūtu iedomājams, ja finālsacensību laikā pie (sērijas) rezultāta 1-2 tiek mainīts galvenais treneris. Ja Tevi kas neapmierina, tas tiek darīts pēc zaudētas sērijas.
Nesaprotu, kas ir (Zvirgzdiņa) atlaišanas lēmuma galvenais iemesls un kas nav. Nesaprotu šādu lēmumu, aizbildinoties, ka kāds ar kādu ir saticies. Manuprāt, tā ir pilnīga utopija. Loģiskā domāšana saka, ka tas nevarētu būt stundu pirms spēles, tai pašā vietā kādam tiekot uzpirktam, ka kāds ir gājis un redzējis. Es arī esmu runājusi ar TTT meitenēm. Vai tas nozīmē, ka tāpēc atdodu spēli? Tas ir pārāk muļķīgi un absurdi, tāpēc nezinu, kas ir galvenais iemesls (Zvirgzdiņa atlaišanai).
Piektdienas paziņojums uzvilka komandu. Pēc uzvarētās spēles Cēsīs, kluba prezidents pat neienāca ģērbtuvēs un neapsveica mūs. Kad pie komandas ienāca Ainars Zvirgzdiņš un paziņoja no žurnālistiem dzirdēto informāciju par kluba vadības paziņojumu, bijām šokā.
Visas bijām ļoti priecīgas par uzvaru finālspēlē. Zvirgzdiņš atnāca kā apliets ar aukstu ūdeni. Ienāca un teju sāka pateikties par darbu. Ziniet, ir tāda situācija – viens zaudējums un viņš tiks atlaists. Ģērbtuvē bija ilga pauze, prieks pārvērtās lielā sasprindzinājumā. Tas nebūt neveicināja darbu. Nākamajā dienā bija treniņš, gatavojāmies, cīnījāmies, bet... Kāpēc tādi paziņojumi jāizsaka finālsacensību laikā, sagraujot visu komandu, mobilizāciju un koncentrēšanos? Kāpēc tas nenotika pēc pēdējās regulārā čempionāta spēles?
Sarūgtinājums ir tāds, ka Kristena Mena nevar pakustēties, viņai pirms spēles tika ievadīti pretsāpju līdzekļi. Zanei Eglītei ārsts aizliedza (doties laukumā), Menai arī faktiski aizliedza. Saprotu, var teikt, ka tas ir mans darbs, taču jebkurš cilvēks darbā paņems slimības lapu un vairāk neskries.
Priecīgākie brīži Cēsīs? Prieks spēlēt ar spēlētājām, ar kurām biju kopā. Prieks strādāt kopā ar Kristenu Menu un Ainaru Zvirgzdiņu. Prieks par izcīnīto Latvijas čempionāta titulu. Iepriekš nekādas domstarpības ar Kļaviņa kungu nebija bijušas."