Nododot olimpisko karogu 2024.gada olimpisko spēļu mājvietai Parīzei, svētdien Tokijā svinīgā, bet pieticīgā ceremonijā tika noslēgtas 32.Vasaras olimpiskās spēles, kas Covid-19 pandēmijas dēļ tika pārceltas no 2020.gada uz šo vasaru.
Latvijas karogu noslēguma ceremonijā nesa modernās pieccīņas pārstāvis Pāvels Švecovs. Viņš un jātnieks Kristaps Neretnieks bija vienīgie Latvijas delegācijas sportisti, kuri bija palikuši olimpisko spēļu mājvietā.
Kopš 1920.gada spēlēm notiek olimpiskā karoga nodošana nākamo spēļu rīkotājiem. Tokijas gubernatore Juriko Koike karogu nodeva Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidentam Tomasam Baham, kurš pēc tam to nodeva Parīzes pilsētas galvai Annai Idalgo. Tam sekoja Francijas karoga pacelšana un Francijas valsts himnas atskaņošana.
Pēc Francijas himnas 2024.gada vasaras olimpisko spēļu rīkotāji mākslinieciskā veidā demonstrēja Francijas un Parīzes kultūru.
Pirmo reizi aptuveni 90% no tā sauktās Antverpenes ceremonijas notika nākamajā rīkotājvalstī, to filmējot un pārraidot pa satelītu. Šī bija pirmā reize olimpiskajā vēsturē, kad nākamās rīkotājvalsts prezentācija notiks ierobežota skatītāju skaita priekšā. Arī franču mākslinieki nevarēja ceļot uz Japānu Covid-19 pandēmijas ierobežojumu Francijā dēļ.
"Pasludinu 32.Vasaras olimpiskās spēles par slēgtām. Saskaņā ar tradīciju, aicinu visu pasaules jaunatni pulcēties, lai pēc trīs gadiem Parīzē svinētu 33.Vasaras olimpiskās spēles. Uz redzēšanos, Tokija," uzrunu noslēdza Bahs.
Pēc nākamo spēļu pilsētas prezentācijas un noslēguma runām olimpiskais karogs pameta stadionu un sāka ceļu uz Parīzi olimpiskās himnas atskaņošanas laikā.
Karogs atkal tiks pacelts 180 dienas vēlāk Pekinā 2022.gada 4.februārī, lai atklātu Ziemas olimpiskās spēles.
Pēc māksliniecisko sarīkojumu beigām olimpiskā lāpa stadionā tika nodzēsta.
Spēles Tokijā norisinājās no 23.jūlija līdz 8.augustam. Vasaras sporta veidu lielākajam forumam bija jānotiek pērn no 24.jūlija līdz 9.augustam, bet Covid-19 pandēmijas dēļ tas tika pārcelts par tieši vienu gadu uz priekšu.
Tokijai olimpisko spēļu rīkošana tika uzticēta 2013.gadā, kad tās kandidatūra tika atzīta par labāko konkurencē ar Stambulu un Madridi. Tokija olimpiskās spēles uzņēma arī 1964.gadā. Tokijai tika uzticēta arī 1940.gada spēļu rīkošana, taču vēlāk tā atteicās uzņemt sporta forumu, kas vēlāk Otrā pasaules kara dēļ tika atcelts pavisam.
Pēc trīs gadiem olimpiskās spēles norisināsies Parīzē, 2028.gada sportisti pulcēsies Losandželosā, bet 2032.gadā - Brisbenā. Nākamās ziemas olimpiskās spēles notiks jau 2022.gada februārī Pekinā.
Pēc olimpiskajām spēlēm turpat Tokijā no 24.augusta līdz 5.septembrim norisināsies paralimpiskās spēles.
Tokijā Latviju olimpiskajās spēlēs pārstāvēja 32 sportisti 13 sporta veidos: 3x3 basketbolā, cīņā, jāšanas sportā, karatē, modernajā pieccīņā, peldēšanā, pludmales volejbolā, riteņbraukšanā (šoseja un BMX), smaiļošanā, svarcelšanā, šaušanā, tenisā un vieglatlētikā.
No Tokijas Latvija atgriezās ar diviem medaļu komplektiem. Zelta medaļu izcīnīja Latvijas 3x3 basketbola izlase ar Latvijas delegācijas karognesēju atklāšanas ceremonijā Agni Čavaru, Nauri Miezi, Kārli Paulu Lasmani un Edgaru Krūmiņu sastāvā, bet bronzas medaļu svarcelšanā svara kategorijā līdz 109 kilogramiem izcīnīja Artūrs Plēsnieks.