ŠOKĒJOŠA ginekoloģes attieksme; sieviete kabinetu pamet raudot

Jelgavniece Lelde, smagu sāpju mocīta, vērsās pēc palīdzības Jelgavas slimnīcas Uzņemšanas nodaļā. Taču tur pieredzētais sievieti nepatīkami pārsteidzis, raksta portāls Jelgavniekiem.lv.

28.janvārī esot darbā, Leldei kļuva slikti - sākās neizturamas sāpes dzemdes rajonā, ko papildināja bālums un auksti sviedri. Nevēlēdamās iet mājās vai saukt „ātros”, viņa iedzēra „Nošpu”. Labāk nav palicis un kolēģi ieteikuši doties mājās. Sāpes nerimās.

Nākamajā dienā viņai bija jādodas uz darbu, taču darba vietā sāpes atgriezās ar divtik lielu spēku, un jaunā sieviete gandrīz noģība. Lelde devās uz slimnīcu. „Tur nonācu ar dzemdībām līdzīgām sāpēm un svīstot.” Leldi pieņēma ginekoloģe Inese Avotiņa, kas pacienti iztaustīja un atzina, ka visam jābūt kārtībā, akūtas vainas nav, tāpēc nav iemesla ievietot stacionārā. I.Avotiņa norādījusi, ka veiktu pārbaudi ar sonogrāfiju gadījumā, ja būtu ievērojusi akūtu saslimšanu, taču tā kā tās, pēc ārstes teiktā, nebija, viņai tikai teikusi Leldei, lai iet pie ģimenes ārsta. Jaunā sieviete, atceroties notikušo, joprojām ir šokā: „Kādā stāvoklī jābūt cilvēkam, lai ginekoloģe ieslēgtu sonogrāfu un pārbaudītu pacientu? Kā tikai, iztaustot un aplūkojot, var atzīt, ka viss ir kārtībā? Viņa man neizrakstīja nekādas zāles, ko es varētu lietot sāpju mazināšanai. Vienkārši aizsūtīja mani mājās.”

Lelde saka, ka no ginekoloģes kabineta izgājusi raudot.

Leldes māsa ieteikusi doties pie Rīgas mediķiem. Viņa nokļuva Stradiņa slimnīcā. „Tur uzreiz jutu, ka mani cilvēcīgi uzklausa, lai arī darba apjoms nav mazāks kā Jelgavā.”

Lelde nolēmusi vērsties ar sūdzību Veselības inspekcijā.

Lai saņemtu skaidrojumu par notikušo, portāls Jelgavniekiem.lv sazinājās ar Jelgavas slimnīcas vadītāja vietnieci Solveigu Ābolu, kura jau bija informēta par notikušo ar Leldi. Viņa atzīst, ka visticamāk pacientes un ginekoloģes starpā neizveidojās vajadzīgais kontakts: „Esmu izrunājusies ar dakteri Avotiņu un neko sliktu par viņu nevaru teikt. Viņa savukārt man sacīja, ka pacientes sejā izmeklēšanas brīdī nav manījusi nekādas emocijas, kas liecinātu par neciešamām, neizturamām sāpēm.”

Runājot par atteikto sonogrāfijas pakalpojumu, S.Ābola uzsver, ka arī Stradiņa slimnīcā tas veikts tikai kā papildpakalpojums: "Esmu arī apskatījusi dokumentus, cik nu no tiem noģiedams un secinu, ka tā vaina nav bijusi tik liela, cik pašas emocijas, kas noteikti bija sakāpinātas sāpju iespaidā. Dokumentos norādīts, ka arī Stradiņa slimnīcas speciālisti konstatējuši tikai aizdomas uz diagnozi, tātad - ne konkrētu un absolūtu diagnozi.” Viņa piebilst, ka, ņemot vērā ilgo laiku, kas nepieciešams, lai veiktu izmeklēšanu ar ultrasonogrāfu, šis pakalpojums brīvdienās nevar būt pieejams visiem pacientiem un tiek izmantots tikai neatliekamās situācijās. Tāpat Jelgavas slimnīcas speciāliste norāda uz visai loģisko notikumu gaitu Leldes pieredzētajā: „Parasti vispirms notiek vēršanās pie ģimenes ārsta vai ārsta, kurš pēc tam pacientu nozīmē tālākiem izmeklējumiem. Neviens ārsts uzreiz nevar cilvēku uz vietas padarīt veselu, tam ir nepieciešami izmeklējumi un, kā redzams, tie veikti secīgi, pacientei nokļūstot Stradiņa slimnīcā.”

Avots: www.jelgavniekiem.lv