VAKARA ZIŅAS: Ziemassvētku vecītis Ašaks nespēj glābt laulību, sieva pieprasa šķiršanos

Šā mēneša beidzamās nedēļas īpaši saspringtas un piesātinātas ir vienam no Latvijas populārākajiem Ziemassvētku vecīšiem Aināram Ašakam. Viņš jau 38 gadus kārto maisos dāvanas un dodas apciemot lielus un mazus ļaudis visā Latvijā, kas joprojām tic svētku brīnumam. Aizvadītais gads Aināra Ašaka dzīvē nav bijis viegls, viņa acis kļūst miklas, kad ir runa par pārdzīvoto un to, ka šķirta desmit gadus ilgā laulība ar sievu un abu kopīgās meitas Patrīcijas māti Agnesi.

Vecītis kopš 17 gadu vecuma

«Sākot no decembra, uzņēmumi, skolas un pirmsskolas izglītības iestādes sāk rīkot Ziemassvētku pasākumus. Tādēļ jau laikus saplāno un piesaka Ziemassvētku vecīti. Šogad aktivitāte bija mazāka, bet pēdējā brīdī uzņēmumi tomēr ir lēmuši, ka vēlas atpūsties un tādējādi atlicinājuši naudu Ziemassvētku un gadu mijas ballītēm,» situāciju raksturo Ainārs Ašaks. Viņš pirmo reizi Ziemassvētku vecīša tērpu uzvilka 17 gadu vecumā, tālajā 1978. gada ziemā. «Jau tolaik man bija labi nostādīta balss, tāpēc nevarēja pateikt, ka zem bārdas un salaveča tērpa slēpjas tievs knariņš,» par sevi paironizē Ašaks. Kā tik viņš nav dēvēts pa šo laiku, kamēr mainījušās valsts iekārtas, gaume un kultūra, attīstījušās modernās tehnoloģijas. «Gan par salaveci, gan ģedu Morozu, gan Ziemassvēku vecīti. Viss ir ļoti radikāli mainījies - svētku egles, rotājumi un elektriskās spuldzītes ir pavisam citādākas nekā 1978. gadā. Senāk bērni bija mīļāki un sirsnīgāki, domāju, ka tagad par daudz izlutināti - daudz ko redzējuši un piedzīvojuši, izbraukājuši pasauli. Ir pilni veikali ar Ziemassvētku vecīša tērpiem, tādējādi ir pazudis svētku brīnums, kas agrāk bija.»

Kā decembris, tā atvaļinājums

«Es kā Ziemassvētku vecītis neesmu izlaidis nevienu gadu, ik decembri pārtopu par vecīti. Pamatdarbā decembrī vienmēr ņemu atvaļinājumu. Arī tad, kad vēl strādāju Valsts akadēmiskajā korī «Latvija», centos izrauties. Šajā darbā atvaļinājumu gan nedeva, jo koris tomēr ir koncertorganizācija, kuras darbinieki visi vienā laikā iet atvaļinājumā, nevis pa vienam. Jau vēlāk, strādājot Latvijas Radio un citās darbavietās, decembra nogalē paņēmu atvaļinājumu, lai varētu sagatavoties Ziemassvētkiem. Šobrīd esmu Valsts sociālās aprūpes centra «Rīga» filiāles «Ezerkrasti» kultūras darba organizators un arī darbojos kā brīvprātīgais «Radio Marija Latvija», kur vadu stundu garu sarunu raidījumu, nesaņemot par to atalgojumu. Savukārt visa gada garumā sestdienās es esmu kāzu muzikants, pasākumu vadītājs gan tepat Latvijā, gan vairākkārt Īrijā,» ar savām gaitām iepazīstina runātīgais Ziemassvētku vecītis Ainārs Ašaks.

Žagari vairs nav modē

Vaicājot, vai Ziemassvētku vecītis tikai dala dāvanas vai arī pie nepaklausīgākiem bērniem un pieaugušajiem ierodas ar žagaru bunti, Ainārs smej, ka žagari jau daudzus gadus vairs nav aktuāli. «Žagaru nedrīkst nest, jo ir Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un dažādas citas institūcijas, līdz ar to var pasūdzēties, ka Ziemassvētku vecītis nāk ar žagaru bunti. Tāpēc tādas lietas jau sen ir aizmirstas. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā žagari bija topā.»

Kādās tik slavenību mājās, uzņēmumos un valsts iestādēs Ainārs Ašaks nav aicināts kā Ziemassvētku vecītis! «Visi gaida Ziemassvētku vecīti - ārsti, juristi, tiesu izpildītāji, tiesneši. Piemēram, vienu gadu vadīju pasākumu Augstākajā tiesā. Katrs darba kolektīvs grib jautrību, pasniedzot dāvanu.» Pilnīgi noteikti Ašaks varētu izdot Ziemassvētku vecīša rokasgrāmatu, jo viņa notikumu arhīvā ir raibu raibie piedzīvojumi, kā arī uzkrāta bagātīga pieredze. Viņam atmiņā palikuši kādi īpaši Ziemassvētki, kurus viņš pats organizējis Imantas bērnunama bērniem. «Aizgāju pie vienas helikopteru firmas un sarunāju, ka iepriecināsim svētkos bērnunama bērnus. No Spilves lidlauka ar helikopteru lidojām uz Zaķusalu. Kā tagad atceros, bija liels sals, un bērni sēdēja autobusā un gaidīja Ziemassvētku vecīti. Pamanījuši, ka pie viņiem nolaidies no debesīm Ziemassvētku vecītis ar dāvanu maisu, bērni bija priecīgi. Un ceru, ka šis spilgtais piedzīvojums uz mūžu paliks bērnu sirsniņās,» pirms 15 gadiem notikušo atminas Ašaks.

Sievai grūti sadzīvot ar šovmeni

Privātajā dzīvē šis gads populārajam Ziemassvētku vecītim nav bijis no vieglajiem. Mamma gan piekodinājusi, lai Ainārs publiski nestāsta par šķiršanos ar sievu, bet notikušo noslēpt nevar. Ainārs ar sievu Agnesi oficiāli šķīris desmit gadu ilgo laulību. Tajā dzimusi meita Patrīcija, kas pēc šķiršanās palikusi dzīvot kopā ar mammu, bet turpina arī kontaktēties ar tēvu. Pirms desmit gadiem Ainārs ar sievu iegādājās kredītā māju Pierīgā. Tagad tur palikusi dzīvot bijusī sieva ar abu kopīgo meitu un bērniem, kas viņai dzimuši iepriekšējās attiecībās, bet Ainārs paņēmis kredītā dzīvokli vienā no Rīgas mikrorajoniem.

Ainārs arī teic, ka sieva noteikti bija nogurusi no šofera pienākumiem. «Mans lielākais mīnuss ir pārvietošanās. Es neesmu autovadītājs un nestūrēju auto, tādēļ man ir problēmas nokļūt galamērķī ar savu tehniku un aparatūru. Mani nemitīgi uz pasākumiem vadāja sieva, tas ir grūti psiholoģiski, ka visu laiku jābūt par šoferi.»

Kā attiecību iziršanas iemeslus Ainārs min arī izdegšanu un abu laulāto dažādos raksturus. «Nav viegli pielāgoties šovmeņa jeb mākslinieka dzīvesveidam. Sievai noteikti bija grūti. Es arī pirms laulības dzīves biju diezgan brīvs cilvēks. Man ir tāds raksturs, ka es nerēķinos ar otru cilvēku. Reizēm vairāk esmu labs pret klientu un saviem cilvēkiem varu arī pagriezt muguru. Nu katrā gadījumā, tagad ir sācies jauns posms manā dzīvē. Tas ir liktenis,» atklāti saka Ašaks.