Lauksaimnieka, uzņēmēja, miljonāra Jāņa Vintera (44) un viņa sievas Signijas zemnieku saimniecība «Līgo», kas atrodas pie Elejas Lielplatones pagastā, šobrīd nodrošina darba vietas aptuveni 40 vietējiem ļaudīm. Taču viņiem šobrīd vislielākā rūpe ir ekonomikas ministra Arvila Ašeradena nostāja, no kā būs atkarīga Vinteru nākotne. Viņi pat aicinājuši ciemos pie sevis ministru, taču pagaidām viss velti.
Beidzamajā laikā Jānis ar sievu Signiju un brāli Eināru pilnībā nodevušies darbiem savā zemnieku saimniecībā. Ja savulaik Jānis ar Signiju vēl bija manāmi atbraucam arī uz galvaspilsētu, kur apmeklēja saviesīgus pasākumus, nu tā ir pagātne. No publikas uzmanības Vinteri pilnībā pazuduši, tikai retu reizi aizbrauc uz Rīgu, iegādāties to, ko nenopirksi Jelgavā. «Bieži vien uz Rīgu braucu spiestā kārtā. Ja ir jākārto darba jautājumi vai arī secinām, ka jāatjauno ģimenei garderobe,» piebilst zemnieks. Signijas un Jāņa ģimenē dzimuši divi dēli - Roberts un Artūrs.
Siltumnīcās saimnieko sieva Signija
Zemnieku saimniecībā «Līgo» visi darbi sadalīti. Katram savs rūpals. Signija atbild par divām hektāru plašajām siltumnīcām, kurās tiek audzētas hibrīdo gurķu sēklas. «Kā sieviņu pirms četriem gadiem ievilku lauksaimniecības darbos, tā arī viņa te palika. Signija darbojas pa siltumnīcām, kur es viņu netraucēju un savu degunu nebāžu,» piebilst saimnieks, kurš ģimenes uzņēmumā nodarbojas ar globālu lietu risināšanu: «Mēģinu saredzēt nākotnes vīzijas, plānoju un veicu agronoma pienākumus, kā arī ir daudz darba ar dokumentu rakstīšanu. Pēdējā laikā man šo soli atvieglo grāmatvede.»
Nepatīkama neziņa par biogāzes staciju
Beidzamajā laikā saimniekošanas prieku Vinteru ģimenē aizēno ekonomikas ministra Arvila Ašeradena nostāja pret biodegvielas ražošanu. «Ja nebūs biogāzes stacija jāver ciet un siltumnīcas jāaizklapē, tad būs jāmeklē vēl kāds palīgs. Taču Ašeradens cenšas, lai būtu jāver ciet. Tā ka viss ir iespējams. Ministrs mēģina pieņemt jaunus noteikumus biogāzes ražošanā ar atpakaļejošu datumu. Attīstoties mūsu saimniecībai, tika pieņemti darbā ļoti daudz cilvēku, un tas viss ieguldījums beigās veido ļoti lielu pienesumu mūsu vietējai tautsaimniecībai. Kopš izveidojām biogāzes staciju un uzcēlām siltumnīcu, esam pieņēmuši papildus darbā 30 cilvēku, jo iepriekš bija tikai 12 darbinieku. Tādēļ ir bezgala skumji, ja mums tagad tas viss ir jāaptur. Šausmas… traģiski. Tas ir netaisnīgi. Mums nav nekas pret pašu ministru. Arī viņš varētu sakārtot šo jautājumu. Ir tikai jābūt pareizai diskusijai, un likumprojektu nedrīkst pieņemt ar atpakaļejošiem datumiem. Tas nozīmē, ka tiks ņemti vērā dati, kad pirms sešiem gadiem sākām strādāt ar biogāzi. No tā aprēķinās, cik mēs nākotnē drīkstēsim nopelnīt. Kas tas par absurdu?» par šā brīža aktuālajām problēmām stāsta Vinters.
«Mums būs jāver ciet siltumnīcas, kas strādā, pateicoties biogāzes siltumam. Tātad gremdēsim nost pusi saimniecības, atņemsim vairāk nekā 36 cilvēkiem darbu, kuri būs spiesti aizbraukt no Latvijas,» nākotni drūmās krāsās iezīmē Signija, bet Jānis, sievu uzmundrinot, teic, ka vienmēr ir cerības stariņš, ka nebūs jāpiedzīvo sliktākais scenārijs. «Taču par neko vairs nebrīnos! Esam aicinājuši arī pašu Ašeradena kungu atbraukt pie mums, bet viņš tā arī neatrada laiku, lai atbrauktu un klātienē iepazītos ar mūsu biogāzes staciju. Tādēļ šobrīd mēs iepauzējam ar paplašināšanos, jo grūti saprast, kāda būs mūsu nākotne,» tā Vinters.
Viņš tikai piebilst, ka ar brāli Eināru savu zemnieku saimniecību izveidojuši no nulles, bez mantotiem miljoniem, bet paši savām rokām, ieguldot mežonīgu darbu. Tādēļ šī situācija par biogāzes staciju ir ļoti sāpīga.
Jāņus nedrīkst nesvinēt!
Neraugoties uz visām biznesa problēmām, Jāņa Vintera sētā šogad bija arī tradicionālās Jāņu svinības ar visām izdarībām - ēdieniem, dzērieniem, apdziedāšanu un ugunskuru. Signija gādāja par svētku mielastu un pina ozollapu vainagus gan vīram, gan dēliem, ar ko rotāties svētku vakarā. Sabrauca radi no tuvas un tālas apkārtnes. «Mana māmiņa kopā ar tēvamāsu, saposušās tautas tērpos, vienmēr mani aplīgo, gribu es to vai negribu. Dzēlīgāki apdziedātāji ir mammas radiņi no Aizkraukles. Pasarg’ Dievs, ja kādā dobē būs kāda nezāle aizķērusies, tad apdziedās no sirds. Uz ko man jācenšas atbildēt, spēj tik izdomāt, kā nodot pretī,» ģimenes svētku tradīcijas atklāj Vinters. Lai arī viesu pulkā ir draugi, vārdadienas gaviļnieks teic, ka šie svētki ir ģimeniski.
Runājot par svētku prieku, Jānis secinājis, ka tie interesantākie Jāņi ir bijuši viņa bērnībā: «Padomju laikā tas bija aizliegtais auglis, tādēļ likās, ka šie svētki tiek īpaši grandiozi svinēti. Ciema centrā bija varens pasākums ar pūtēju orķestri, teātra izrādi un dejām, bija ugunskuri un šūpoles. Viss ciema zieds un nezieds sanāca kopā. Bija interesanti. Atmiņā palikusi dauzīšanās un delverības ar lielākiem un mazākiem puikām. Un vectēvs mani sauca nevis par Jāni, bet par Johanu. Tagad Jāņi ir kļuvuši par ikgadējo rutīnu.».