VAKARA ZIŅAS: Eksprokurors Šabanskis uz randiņiem lēca pa 2. stāva logu
Pensionētais ģenerālprokurora vietnieks Oļģerts Šabanskis ir Neretas vidusskolas absolvents. Skolu viņš pabeidzis pirms nepilniem 60 gadiem – 1957. gadā. Nule – maija pēdējā sestdienā – bija atbraucis uz skolas 80 gadu jubilejas svinībām. Oļģerts Šabanskis ir tikai vienu gadu jaunāks nekā skola, kurā viņš mācījies.
Omulīgais Šabanskis atcerējās, kādas ēverģēlības pastrādājis skolas gados un cik daudz naudas bija jāmaksā par skološanos vidusskolā. Viņš esot lēcis pa otrā stāva logu, lai aizlavītos uz tikšanos ar meitenēm. Pats gan tik konkrēti nestāsta, vien piemiedz ar aci un zīmīgi piebilst, ka vidusskolā sācis mācīties 16 gadu vecumā, bet to absolvējis kā divdesmitgadnieks. Tādā vecumā neesot bijis grūti izrāpties pa logu, nokļūt uz piebūves jumtiņa un aizbēgt no skolotājiem.
«Kad nācām uz skolu un dzīvojām internātā, man liekas, katram skolēnam bija tikai gulta un matracītis. Pārējais - palagi un spilvens - bija jāgādā pašam. Nerunājot par to, ka uz skolu vajadzēja nākt ar savu cibiņu. Kopgaldā deva pusdienas, vakarā un no rīta bija tikai tēja, pārējais - kas nu iedots uz nedēļu: sacepta gaļa, ievārījums, biezpiena trauciņš. Bija jāizrēķina, cik daudz drīkst katru dienu apēst. Dalījāmies cits ar citu. Tā arī dzīvojāmies. Sestdienās kādreiz aizbraucu uz māju, citreiz paliku skolā. Kad vecāki brauca uz tirgu, lai kaut ko pārdotu, tad atveda pārtiku, lai nodotu kopgaldam, un iedeva dēlam cibiņu uz nedēļu. Un kādu rublīti arī,» sarunā ar »Vakara Ziņām« atminējās Šabanskis. Skolas nauda bijusi barga - 75 rubļi katru semestri. Šabanska vecāki esot maksājuši 150 rubļu gadā «līdz kādai desmitai klasei».
Šodien neretiešiem viņš ir zināmāks kā mecenāts, nevis kādreizējais justīcijas darbinieks. 2016. gada pavasarī pēdējoreiz rīkotas sacensības volejbolā, kur uzvarētājs balvā saņēma Oļģerta Šabanska ceļojošo kausu. Pateicoties Šabansku ģimenes ziedotajiem 5000 latiem, pirms gandrīz 20 gadiem dzimtenē varēja pārbedīt slaveno neretieti Jāni Jaunsudrabiņu un viņa ģimeni - sievu Natāliju un meitu Liliju. Ziedojis pēc tam, kad pa radio dzirdējis, ka valstij neatrodas nauda Jaunsudrabiņa pārbedīšanai no Kērbekas kapsētas Vācijā. Ar viņa atbalstu uzstādīts kapa piemineklis citai ievērojamai neretietei - trimdas dzejniecei Veltai Tomai, tapusi Neretas luterāņu dievnama altārglezna un Neretas vidusskolas muzejs. Viņš arī skolai dāvājis mākslinieka Ulda Zemzara zīmētu Jāņa Jaunsudrabiņa portretu.