Cik cilvēku, tik interpretāciju par mīlestību, attiecībām un ģimenes dzīvi. Liene bija pārliecināta, ka viņai, tāpat kā viņas dzimtas sievietēm, ģimenes dzīve nav lemta. Taču dažreiz sapņi tomēr piepildās, pat tad, ja tos padara par neiespējamiem.
Liene bieži tikās ar savām draudzenēm, kurām izveidojusies veiksmīga karjera, ģimenes dzīve un sastapti īstie vīrieši. Liene priecājās par draudzeņu laimi, taču kaut kur sirds dziļumos viņa arvien biežāk uzdeva sev jautājumu: «Kāpēc draudzeņu vietā neesmu es?» Liene nav vienīgā savas dzimtas sieviete, kurai nebija ne attiecību, ne bērnu, ne ģimenes. Liene ilgu laiku domāja, ka tas ir viņas liktenis, kas jau no dzimšanas ielikts šūpulī viņai un māsām.
Materiāli nodrošinātas sievietes ikdiena
Liene (30) strādā par juristi starptautiskā uzņēmumā, bieži ceļo, nodarbojas ar sportu. Viņa ir sieviete, kurai svarīgi rūpēties par savu veselību un fizisko formu, tieši tāpēc viņa izvēlējās dzīvot pie jūras. Iegādājās kredītā dzīvokli kādā Jūrmalas jaunceltnē. Lai uzturētu sevi formā, Liene, neraugoties uz to, kādi ir laika apstākļi, katru rītu ceļas sešos un dodas skrējienā gar jūru. Liene ir gara auguma tumšmate. Viņas perfektais augums ir katras sievietes sapnis. Lai arī ko Liene uzvilktu, tas izskatās debešķīgi. Viņai allaž bijusi laba gaume it visā. Lienei ir svarīgi izskatīties un justies labi. Tādēļ, no malas veroties, draudzenēm šķita, ka Lienei nevar būt nekādu problēmu ar pretējo dzimumu, jo vīriešiem patīk skaistas un veiksmīgas sievietes.
Liene ir jaunākā meita ģimenē. Viņas vecāki šķīrās, kad meitenei palika pieci gadi. Lienei ir divas vecākas māsas, kuras līdz šim brīdim nebija precējušās. Vecākajai māsai Madarai ir draugs, un viņi dzīvo Īrijā, taču Laine nesen šķīrusies.
Liene kopā ar māsām lielāko daļu savas bērnības un pusaudžu gadus pavadīja pie vecmāmiņām, jo abi vecāki no agra rīta līdz vēlam vakaram strādāja slimnīcā. Viņas bērnība lielākoties pagāja sieviešu sabiedrībā, ģimenē nebija neviena vīrieša, izņemot tēvu, kurš retu reizi apciemoja savas meitas. Viens Lienes vectēvs mira pēc tam, kad tika aizvests uz Stūra māju. Par savas mātes tēvu Liene neko nezināja, vienīgi, ka viņš bijis kāds krievu virsnieks, kurš atvaļinājumu pavadījis Jūrmalā. Vecmāmiņa bijusi viņā iemīlējusies, pavadījuši kopā visu vasaru, bet pēc tam viņš atgriezies Pēterburgā. Par to, ka vecmāmiņa ir mazuļa gaidībās, viņa klusēja, Lienes mammu audzināja viena un tā arī vairs nekad nesatika vīrieti, ar kuru kopā veidot ģimeni.
Bijušas vairākas attiecības
Liene pavisam noteikti bija pārliecināta, ka būt vienai ir zvaigznēs ierakstīts un pareģots liktenis. Kad Lienei tuvojās trīsdesmit gadu jubileja, viņai arvien biežāk sākās panika. Tūlīt paliks 30 gadu, bet viņa bija viena, bez bērniem, bez vīra, bez nopietnām attiecībām. Panika par varītēm spraucās arī uz āru. Tādēļ viņa katru nedēļas nogali pavadīja Rīgas klubos, meklējot sev otru pusīti. Regulāri, kā uz darbu, gāja pie zīlniecēm, gaišreģēm, astrologiem un beigās savu izmisumu par vientulību izlika iepazīšanās portālos. Nebija jau gluži tā, ka Lienei neviens nepievērsa uzmanību. Lienei bijušas vairākas attiecības, taču nekas nopietns neizveidojās. Vai nu Lienei vīrietis nebija īstais, vai otrādi. Viens puisis nobijās no nopietnām attiecībām, bet cits aizlaidās uz ārzemēm un iekārtojās uz dzīvi tur. Liene tika aicināta līdzi, taču viņa nevēlējās pamest labi apmaksātu darbu un kaut kur Anglijā sākt visu no nulles. Liene šo vīrieti mīlēja un nespēja samierināties ar viņa zaudējumu. Bieži prātoja un sevi šaustīja, ka varbūt ir pieļāvusi kļūdu un vajadzēja doties līdzi. Ar Jāni Liene turpināja kontaktēties un bija pat informēta, ka viņam nav ne sievas, ne draudzenes. Svētkos abi telefoniski sazinājās un pārrunāja jaunākās aktualitātes, bet par abu attiecībām un to pārtraukšanas iemesliem vairs nerunāja.
Iesaka samierināties ar vecmeitas plīvuru
Reiz kāda gaišreģe, ko Liene apciemoja Latvijas laukos, viņai paziņoja kaut ko prātam neaptveramu: «Meitiņ, zini, kas ir vecmeitu plīvurs? Es ar to nevaru tikt galā. Samierinies, tu būsi viena. Tavas dzimtas sievietes ir un būs vienas!»
Tajā dienā Liene beidzot norimās un pārtrauca meklēt savu īsto un vienīgo. Viņa norakstīja sevi uz visiem laikiem. Ja reiz gaišreģe tā ir teikusi, tad nav ko domāt par ģimenes un laulības dzīvi. Liene ticēja gaišreģes pareģojumam, vēl vairāk, viņa sāka analizēt savas dzimtas sieviešu likteņus. Meklēja pierādījumus tam, ka viņas liktenis saistīts ar citām ģimenes sievietēm. Taču, veicot dzimtas koka izpēti, viņa tik ļoti bija aizrāvusies ar nelaimīgu sieviešu likteņu izpēti, ka pat nepamanīja ko svarīgu.
Uzsāk mātes attiecību analīzi
Liene par savas ģimenes sieviešu likteni, ko bija uzzinājusi no gaišreģes, nevienam neko neteica. Taču ar lielu apņēmību sāka izmeklēšanu. Vispirms viņa apciemoja mammu. Kādā piektdienas vakarā, nopirkusi vīnu un uzkodas, Liene zvanīja pie mammas durvīm. Par meitas apciemojumu māte bija priecīga, jo, kopš Liene strādā par juristi, satikties sanāk ļoti reti. Māte bija pārsteigta par meitas jautājumiem un par savu pagātni stāstīja izvairīgi. Liene sajuta, ka ar šo sarunu ir nokaitinājusi māti. Par laimi, māte tomēr pastāstīja par iepazīšanos ar tēvu un abu kopdzīvi, par savu vidusskolas laika mīlestību un daudz ko citu. Liene līdz šim brīdim nezināja abu vecāku šķiršanās iemeslu. Tas izrādījās gaužām vienkāršs, tēvs esot neprātīgi samīlējies kādā slimnīcas māsiņā. Māte to uzzinājusi un piedevusi līdz brīdim, kad nākusi cita māsiņa, jaunā sanitāre un dakterīte. Līdz mātes pacietības mērs bija pilns. Lienei un māsām toreiz neviens tā arī nepaskaidroja vecāku šķiršanās iemeslu. Zināms, ka līdz pat šodienai tēvs ir liels sieviešu mīlētājs.
Taču, kad Liene sāka māti tincināt par to, kāpēc pēc šķiršanās no tēva viņa vairs nav nodibinājusi jaunas attiecības, māte ne pa jokam sadusmojās. Sākās strīds, un māte pārmeta Lienei par viņas pašas dzīvi. Liene pameta mātes dzīvokli dusmīga un aizvainota. Tā taču nebija viņas vaina, ka ir viena.
Daudz noderīgāka saruna ar vecmāmiņu
Vecmāmiņa Ella bija Lienes mammas māte. Lienei, māsām un mammai vecmāmiņa nekad neko daudz nebija atklājusi par vectēvu, tikai to, ka viņš bijis krievu virsnieks. Abi iepazinušies Jūrmalā, un Ella viņā neprātīgi iemīlējusies. Ella vēlāk uzzinājusi, ka viņš ir precējies, kā arī to, ka viņam jau ir divas meitas. Vecmāmiņa par savu dzīvi stāstīja negribīgi. Tikai atzina, ka pēc meitas piedzimšanas esot satikusi kādu vīrieti, taču viņš gājis bojā noslīkstot.
Taču tad Liene izdzirdēja to, ko bija gaidījusi no šīs sarunas: «Mums nevienai no māsām neveicās ar vīriešiem, mamma mūs par to bija brīdinājusi.» Pēc šiem vecmāmiņas vārdiem Liene sāka izdibināt senāku ģimenes vēsturi. Vecmāmiņa dzimusi astoņu bērnu ģimenē, kurā bijuši divi brāļi un sešas māsas. Liene pat nebija aizdomājusies, ka no sešām māsām tikai divas bija precējušās. Vecmāmiņa nebija precējusies, bet viena audzināja bērnu. Arī trīs vecmāmiņas māsas bijušas vecmeitas. Izrādījās, ka vecmāmiņas māsas Magda un Eižena ir arī precējušās, taču kara laikā palikušas atraitnēs. Magda savu dzīvi nodzīvojusi viena, bet Eižena otrreiz apprecējusies ar daudz vecāku vīrieti, kurš ātri vien pēc laulībām nomiris. Pēc tam viņa dzīvojusi viena. Pie vecmāmiņas Ellas Liene uzzināja daudz faktu, kas apstiprināja gaišreģes sacīto. Ellas brāļi savukārt bija laimīgi precējušies. Taču viņu meitas, tāpat kā Liene un viņas māsas, bija veiksmīgas sievietes, taču bez vīriem.
Atpakaļceļā no Ventspils, kur vecmāmiņa dzīvoja kopā ar sava jaunākā brāļa ģimeni, Liene pārdomāja savas dzimtas sieviešu likteni. Viņa bija pārliecināta par neizbēgamo.
Tagad viņu nodarbināja vēl kāda doma. Ja gaišreģe teica, ka mātes un tēva dzimtās ir viena sieviešu problēma, Liene bija apņēmības pilna doties pie otras vecmāmiņas Lijas ar jautājumiem par tēva ģimenes sieviešu likteni.
Otra vecmāmiņa pareģo attiecības un dvīņus
Liene šai lietai bija ļoti nopietni piegājusi. Izrādījās, ka otras vecmāmiņas Lijas vīrs, Lienes vectēvs, ir viņas otrā mīlestība. Pirms vectēva bijis cits, taču abi neesot apprecējušies, jo viņš aizceļojis uz Murmansku, kur sapazinies ar citu sievieti un palicis tur dzīvot. Pēc pāris gadiem Lija iepazinusies ar vectēvu. Abi apprecējušies, un pasaulē nācis vienīgais dēls. Par padomju ideoloģijas graušanu vectēvs esot arestēts un aizvests uz Stūra māju, no kuras vairs neatgriezās.
Liene zināja, ka vienai no Lijas māsām Mairai ir ģimene. Lija stāstīja par Mairu, kas ar vīru iepazinusies kādā ballē 1950. gadā. Mairai piedzimuši dvīņi. Tādēļ vecmāmiņa Lienei paziņoja, ka arī viņai ir visas cerības dzemdēt dvīņus. Uz ko Liene kļuva pavisam dusmīga un noteica, ka nekādu dvīņu nebūs, kā arī atklāja, ka viņai ir lemts palikt vecmeitās. Tad arī Lija saprata, kādēļ Lieni tik ļoti interesējuši jautājumi par ģimenes sievietēm.
Kad Lija bija beigusi stāstīt par savām māsām, viņa pastāstīja arī par savas mātes, Lienes vecvecmāmiņas, ģimeni, kurā arī bija nelaimīgas sievietes – neprecējušās, bez bērniem. Liene iespurdza: «Lūk, arī pierādījumi, ka man lemts palikt vienai!» Lija sadusmojās un ieteica mazmeitai izbeigt sevi šaustīt ar muļķīgām domām par dzimtas lāstu.
Negaidīts notikumu pavērsiens
Kamēr Liene lauzīja galvu par savu likteni, ģimenē sākās dažādi notikumu pavērsieni. Lienes māsa Madara paziņoja, ka viņa ir bērna gaidībās. Liene par to ļoti nopriecājās, bet visvairāk, ka gaidāms puika, kuram nebūs sabojāta dzīve.
Pēc pāris dienām Lienei bija dzimšanas diena, ko viņa kādā Vecrīgas kafejnīcā svinēja ar vecāko māsu Laini. Liene saņēmās un savu stāstu par gaišreģes apmeklējumu un dzimtas sieviešu lāstu izstāstīja arī māsai. Laine bija šokēta par dzirdēto un ar nopietniem argumentiem apstrīdēja katru Lienes teikumu par palikšanu uz mūžu vienai. Laine mēģināja atkārtot arī vecmāmiņas Lijas vārdus par laikmeta atšķirību. Vai tad miera laikos nevienu vīrieti nedabūsi? Neticami!
Liene visu mājupceļu domāja par gaišreģes, mātes, vecmāmiņu un māsas teikto. Viss likās saputrojies. Viņa visu šo laiku bija apstrīdējusi gaišreģes pareģoto, bet tagad to gatava noraidīt pavisam. Viņa nodomāja, ka mātei, vecmāmiņām un māsai ir taisnība. Viņa nolēma nepadoties.
Atgriezusies Jūrmalas dzīvoklī, Liene visu vakaru pavadīja sociālajā tīklā «Facebook.com», rakstot uzaicinājumu uz savu 30. dzimšanas dienu – draugiem un radiem. Pēkšņi pienāca vēstule no Jāņa, viņas bijušā drauga, kurš bija aizbraucis uz Angliju. Liene ar Jāni nebija tikusies piecus gadus. Pēdējo reizi viņi viens otru sastapa Ziemassvētkos, kad Jānis jau gadu bija dzīvojis Anglijā un Latvijā bija ieradies apciemot draugus un radus.
Jānis rakstīja, ka nesaprot, kāpēc Liene nevēlas viņu ne redzēt, ne dzirdēt? Viņš taujāja, vai Liene ir apvainojusies, vai arī pēkšņi uzradies vīrs, ka neatbild. Liene bija pamatīgi apmulsusi no šādiem vārdiem. Viņa pamanīja, ka no Jāņa arī iepriekš ir saņēmusi vairākas vēstules, kuras nebija ievērojusi. Vēstulēs Jānis rakstīja, ka atgriezīsies Latvijā, ka vēlas satikties.
Apskatot vēstuļu izsūtīšanas datumus, Liene saprata, ka Jānis viņai rakstīja pirmo reizi tieši tajā dienā, kad viņa bija pie gaišreģes. Liene paķēra telefonu un zvanīja uz Jāņa numuru. Abi norunāja tikšanos jau nākamajā dienā kādā Jūrmalas kafejnīcā. Liene sēdēja iepretim Jānim un lūkojās viņa acīs ar tikpat lielu mīlestību kā pirms sešiem gadiem, kad Jānis pameta Latviju.
Abi sāka satikties. Šoreiz Jānis solīja bez Lienes nekur vairs nebraukt. Viņš atzinās, ka visu šo laiku nezināja, kā risināt šo situāciju, līdz vienā dienā pieņēma lēmumu pamest labi apmaksāto darbu Anglijā un atgriezties Latvijā pie meitenes, kuru viņš reiz bija iemīlējis.
Atskatoties uz šo neziņas pilno laiku, Liene ir priecīga, ka viņas dzīvē ir tik krasas pārmaiņas. «Ja kādreiz kāds sagrauj sapni, vai tas nozīmē, ka jāpārstāj sapņot? Sapņot taču drīkst un to nedrīkst pārstāt darīt, pat tad, ja liekas, ka nekas nemūžam nepiepildīsies. Tagad es sapņoju kopā ar Jāni,» nosaka Liene.
