Opozicionārs Lodziņš
4.lapa
Pamodās aukstā vannā
„No kurienes esat? Kur Jūsu dokumenti?” muitnieks ņēma pie dziesmas ceļotāju, bet latvietis baroja viņu ar savu fantāziju. „Izdevās ieskaidrot, ka esmu no Amerikas. Man somā bija džinsas ar ASV karogu un Harley-Davidson emblēmu, bet galvā kovboja cepure. Klīstot apkārt, biju piefiksējis netālu esošās viesnīcas nosaukumu. Teicu, ka pase palikusi tur, un viņš manu stāstu apēda, aizsūtot uz viesnīcu pakaļ dokumentiem,” atceras Lodziņš.
Viņš patiešām aizgāja uz minēto viesnīcu, kuras administratore apžēlojās par vēlo viesi un uzveda desmitajā stāvā, ļaujot izmantot par naktsmītni vienu no numuriņiem. Aizvēris durvis, viņš noģērbās un ieslīdēja vannā, kur aizmiga un pamodās vien pēc dažām stundām nepatīkami aukstā ūdenī. Nākamās dienas pēcpusdienā pie viesnīcas ārdurvīm pieripoja 30 gadus veca Renault pīle, pie kuras stūres sēdēja administratores draudzene. Viņa ne tikai aizveda Rodžeru tuvāk mērķim, bet pēc dzīvesstāstu apmaiņas nopirka ceļotājam vilciena biļeti līdz Freiburgai.
Kamēr Rodžers taksometrā tuvojās Daugavas Vanagu namam, mājās palikušos radiniekus sāka terorizēt padomju iekārtas sargi. Māsa Ulla tolaik vairs nestartēja un viņu brāļa aizmukšana neietekmēja, bet vecākus metās apvārdot vietējie ģenerāļi. Kad nekas nesanāca, smadzenes centās sakārtot pulkveži Maskavā, stāstot par dēla kļūdaino rīcību. Tika solīts apmaksāt ceļa izdevumus, lai tikai braucot pakaļ dēlam un vedot pie prāta, taču vecāki palika nelokāmi.
Lodziņa sākotnējais galamērķis bija Amerika, taču vēl Šveicē viņš bija sapratis, cik grūts un ilgstošs solās būt birokrātiskais process. Turklāt arī radinieku interese par Rodžeru noplaka, kad viņi uzzināja, ka puisis ir nokļuvis Rietumvācijā. Sapratuši, ka gluži uz ielas savas asinis neatstāj un bada nāve Rodžeram nedraud, sadarbība starp radiniekiem izbeidzās.
