Vairāk nekā 70 ar Krieviju saistīti aktīvisti aicinājuši Igaunijas ārlietu ministru Svenu Mikseru iekļaut tā dēvētajā Magņitska sarakstā vēl trīs Krievijas pilsoņus, kas tiek turēti aizdomās par krievu jurista Dmitrija Tretjakova politisko vajāšanu un aizturēšanu.
71 aktīvists publiskā vēstulē aicinājis atjaunot Magņitska sarakstu, kas ļauj piemērot iebraukšanas aizliegumu personām, kuras iesaistītas cilvēktiesību pārkāpumos, kam bijušas smagas sekas.
Aktīvisti norādījuši, ka šajā gadījumā cilvēkam atņemtas tiesības cīnīties par saviem politiskajiem uzskatiem.
Viņi vēlas, lai sarakstā tiktu iekļauti divi Vladivostokas tiesneši un kāda Krievijas Federālā Drošības dienesta (FDD) amatpersona.
"Mēs vēršamies pie Svena Miksera, jo Igaunija ir pirmā Eiropas Savienības valsts, kas 2016.gadā pieņēma Magņitska likumu," norādīja viens no vēstules autoriem Jevgēnijs Krištafovičs, kurš vada nevalstisko organizāciju "Eiropas iniciatīvu centrs".
Likums nosaukts Krievijas advokāta Sergeja Magņitska vārdā. Magņitskis nomira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas izolatorā pavadītām dienām. Viņu aizturēja pēc tam, kad viņš bija apsūdzējis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta izlaupīšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš nomira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņš būtu bijis jāatbrīvo no apcietinājuma vai jātiesā.
Līdzīgi likumi, kas vērsti pret ārvalstniekiem, kuri saistīti ar liela apmēra korupciju, naudas atmazgāšanu vai cilvēktiesību pārkāpumiem, ir spēkā arī ASV, Lielbritānijā, Kanādā, Lietuvā un Latvijā.
28 gadus vecais jurists Tretjakovs tika aizturēts marta beigās uz aizdomu pamata par kūdīšanu uz ekstrēmismu internetā. Viņš bija ziņapmaiņas lietotnē "Telegram" nopublicējis trimdā dzīvojošā žurnālista Arkādija Babčenko rakstu par opozīcijas protestiem.
Tiesa Vladivostokā paturēja Tretjakovu pirmstiesas apcietinājumā un aprīļa sākumā reģionālā tiesa noraidīja apelāciju pret viņa aizturēšanu.
"Mēs (..) esam pārliecināti, ka Tretjakova kunga īstais vajāšanas iemesls ir viņa sabiedriskā darbība, tostarp strādāšana par juristu politiķa Alekseja Navaļnija Piejūras novada štābā. Tādēļ mēs aicinām piemērot vīzu sankcijas FDD amatpersonai Denisam Makarenko, kā arī apgabala tiesnesim Aleksandram Ribakovam un tiesnesei Elēnai Daniločkinai," sacīja Krištafovičs.
"Ar to mēs vēlamies parādīt cilvēkiem visā pasaulē, kuri pastrādā cilvēktiesību pārkāpumus, ka viņi neizbēgs no atbildības tikai tāpēc, ka darbojas citā pasaules daļā (..). Neviens politiski motivēts lēmums vai rīkojums, kas nesis smagas sekas disidentiem, nepaliks nepamanīts un bez starptautiskām sankcijām. Tādēļ Magņitska saraksts tika izveidots," piebilda Krištafovičs.
Dauzi no pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, kas parakstījuši vēstuli, paši bijuši spiesti pamest Krieviju, jo tikuši vajāti savu politisko uzskatu dēļ, un pašreiz dzīvo Eiropā.
Lai gan Igaunijas parlaments jau 2016.gada decembrī pieņēma likuma grozījumus, kas ļautu aizliegt augsta ranga Krievijas amatpersonām, kura atrodas tā dēvētajā Magņitska sarakstā, iebraukt Igaunijā, šie ierobežojumi stājās spēkā tikai šogad.
Igaunijas valdība 29.martā aizliedza iebraukt valstī 49 augsta ranga Krievijas amatpersonām, kas iekļautas Magņitska sarakstā, un 3.aprīlī aizliegums stājās spēkā.