Francijas vēlētājus īpaši nesatrauc ES liktenis

Francijas vēlētājus īpaši nesatrauc Eiropas Savienības (ES) liktenis, komentējot Francijas parlamenta vēlēšanu rezultātus, sacīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

Gan tie vēlētāji, kas devās uz Francijas prezidenta un parlamenta vēlēšanām, gan tie, kas nedevās vai nebalsoja par Emanuelu Makronu, gaidīs, kā jaunajam Francijas prezidentam veiksies ar reformu programmas realizēšanu, kas ir vērsta uz Francijas ekonomiskās un politiskās sistēmas modernizāciju.

"Visi eksperti ir vienisprātis, ka vislielākās problēmas būs ar Francijas darba tirgus regulējuma maiņu, jo Francijā ir ļoti spēcīgas arodbiedrības, un tās savukārt ar zobiem un nagiem aizstāvēs veco kārtību," ir pārliecināts eksperts, norādot, ka Makronam tas būs "ārkārtīgi smags klints bluķis, ko būs ļoti grūti pacelt".

Skudra pauda pārsteigumu par Makrona partijas lielo pārsvaru pēc otrās vēlēšanu kārtas, ko viņš skaidro ar ļoti lielu vēlētāju daļu, kas nolēma vēlēšanās vispār nepiedalīties. Lai gan šādus sabiedrības rīcības iemeslus ir grūti skaidrot, profesors ir pārliecināts, ka Makrona piekritēji bija ārkārtīgi labi mobilizēti gan parlamenta, gan prezidenta vēlēšanās.

"Ir iespaids, ka Francijas sabiedrība ir sadalījusies divās daļās - vieni atbalsta Makronu un viņa kandidātus, otri ne. Tomēr no Makrona biedriem absolūtais vairākums ir bez jebkādas parlamentāra darba pieredzes, un ir arī ļoti daudz sieviešu, kuru skaits ir palielinājies salīdzinot ar iepriekšējo parlamenta sastāvu," uzskata Skudra.

Scanpix

Visbeidzot Skudra sacīja, ka Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna mierīgi varēs gaidīt līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām un cerēt uz Makrona neveiksmi, tikmēr Latvijā būtu pamats un nepieciešamība cerēt uz Makrona veiksmi reformu īstenošanas procesos.

Jau ziņots, ka Francijā 18.jūnijā notikušajā parlamenta vēlēšanu otrajā kārtā Makronam izdevies nodrošināt sev absolūto vairākumu, lai gan viņa nesen izveidotā partija nav ieguvusi tik lielu pārsvaru, kā iepriekš tika prognozēts.

Saskaņā ar galīgajiem balsu skaitīšanas rezultātiem tikai nedaudz ilgāk kā pirms gada dibinātā partija "Republique En Marche" ("Uz priekšu, Republika!" - REM) kopā ar saviem sabiedrotajiem - centrisko Demokrātisko kustību ("MoDem") - ieguvusi 351 no 577 Nacionālās sapulces deputātu vietām.

Lai gan tas gan ir ievērojami mazāk nekā aptauju veicēju prognozētie 470 mandāti, Makronam parlamentā būs absolūtais vairākums, kas vairo viņa izredzes īstenot savu solīto reformu programmu.

Tomēr Makrona panākumus mazina rekordzemā vēlētāju aktivitāte, kas nesasniedza pat 44%. Tas licis viņa oponentiem jau norādīt, ka patiesībā jaunais Elizejas pils saimnieks nebauda vispārēju sabiedrības atbalstu.

Vissmagāko sakāvi šajās vēlēšanās cietuši līdz šim pie varas bijušie sociālisti, kas spējuši iegūt vien 29 vietas, zaudējot vairāk nekā 250 no iepriekšējā Nacionālās sapulces sasaukumā kontrolētajiem mandātiem.