ASV senatori: Putinam būs jāatbild par iejaukšanos ASV vēlēšanu procesā

Krievijai un tās prezidentam Vladimiram Putinam nāksies atbildēt par iejaukšanos ASV vēlēšanu procesā, tā pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni šodien sacīja ASV Senāta Bruņoto dienestu komitejas priekšsēdētāja Džona Makeina vadītās delegācijas pārstāvji.

Makeins, kura vadītajā delegācijā ir arī republikāņu senators Lindsijs Greiems un demokrātu senatore Eimija Klobušara, Rīgas pilī norādīja, ka viņa vizītei Latvijā ir vairāki iemesli, tostarp pateikties Latvijai par tās līdzšinējo atbalstu dažādās misijās, tostarp Afganistānā.

Viņš norādīja, ka delegācija atgriezīsies Vašingtonā interesantā laikā, vienlaikus uzsverot, ka abu valstu attiecības nemainīsies. Arī turpmāk ASV stingri atbalstīs NATO, viņš sacīja.

Runājot par Krieviju, Makeins sacīja, ka Krievijas un Putina rīcība, saistībā ar ASV notikušajām vēlēšanām ir nepieņemama. Lai novērstu šādus gadījumus nepieciešams cieši sadarboties ar sabiedrotajiem, sacīja Makeins, kurš 2008.gada ASV prezidenta vēlēšanās bija republikāņu partijas kandidāts.

Makeins arī vairākkārt pieminēja nepieciešamību izstrādāt stratēģiju, lai cīnītos ar kiberuzbrukumiem. Kā izteicās senators, par to diskutēs arī Kongresā, kā arī nākamā ASV prezidenta administrācija.

Viņš arī norādīja, ka nepieciešams reģionā uzturēt pastāvīgu ASV atrašanos uz rotācijas pamata. "Esmu pārliecināts, ka kopā mēs tiksim galā ar jaunajiem izaicinājumiem," viņš uzsvēra.

Savukārt republikāņu senators Lindsijs Greiems sacīja, ka Krievijas iejaukšanās neizpaliks bez sankcijām, kuras būšot īpaši stingras. Kā noprotams no senatora sacītā, tās varētu izjust arī Putins. Viņš arī norādīja, ka vairāki pretpasākumi var atstāt zināmu ietekmi uz valstīm, taču "demokrātija ir tā vērta", viņš izteicās.

Līdzīgu viedokli pauda arī demokrātu senatore Klobušara, kura atzina, ka visām NATO dalībvalstīm nepieciešams pielikt pūles, lai sasniegtu jau iepriekš nospraustos mērķus. Viņas vērtējumā Latvija šajā ziņā jau ir paveikusi iespaidīgu darbu, taču pie tā nedrīkst apstāties. Viņa arī atgādināja par nepieciešamību cīnīties pret kiberapdraudējumiem, norādot uz Krievijas iejaukšanos vēlēšanu procesā. "Šajā ziņā mēs stāvam kopā ar Latviju, kā arī pārējām demokrātijām visā pasaulē," viņa norādīja.

Senatoru delegācija arī pievērsās Ukrainai, norādot, ka Krima ir un būs daļa no Ukrainas, vienlaikus piebilstot, ka Minskas vienošanās joprojām tiek pārkāptas, taču ASV nemainīs savu nostāju.

Tikmēr Vējonis ar gandarījumu klāstīja, ka tikšanās laikā ar senatoriem guvis apliecinājumu, ka ASV ir, bija, kā arī būs NATO partneris, savukārt NATO līguma 5.pants darbosies jebkuros apstākļos. Viņš arī klāstīja, ka ASV ir Latvijas galvenais stratēģiskais partneris un valsts ir ieinteresēta stiprināt sadarbību ne tikai militārajā, bet arī ekonomiskajā jomā.

"Priekš Latvijas un Baltijas valstīm būtiski, lai ASV klātbūtne reģionā saglabātos. Tas ir ļoti svarīgi reģiona drošības stiprināšanai," pauda Vējonis.

Makeins jau iepriekš savas vizītes laikā Igaunijā paziņoja, ka ASV un Baltijas valstu attiecības pašlaik, iespējams, ir svarīgākas nekā tās bijušas ilgu laiku. "Mans vēstījums - gan no republikāņiem, gan demokrātiem - ir tas, ka mēs saglabāsim savas saistības pret NATO, mēs saglabāsim ASV klātbūtni un sadarbību, un mācības. Un mēs novērtēsim, piemēram, drosmīgos jaunos Igaunijas iedzīvotājus, kas strādā ar mums kopā Afganistānā tieši šajā brīdī, kad šeit runājam," sacīja Makeins.

Makeins arī uzsvēra, ka Baltijas valstīm nav iemesla baidīties no pārmaiņām ASV politikā un no jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā 20.janvārī. "Ticu, ka NATO ir viena no lielākajām veiksmēm mūsu vēsturē, un nedomāju, ka mūsu attiecības varētu mainīties," sacīja senators.

Ziņu aģentūra "Reuters" norādīja, ka senatoru vizītes mērķis ir mazināt Baltijas valstu šaubas, ka jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps varētu nepildīt NATO saistības, kas ir šo valstu drošības garants.

Pirms vēlēšanām Tramps paziņoja, ka NATO palīdzība tiks sniegta tikai pēc tam, kad tiks izvērtēts, vai apdraudētās valstis ir izpildījušas savas saistības par aizsardzības finansējumu vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta apmērā.