EP deputāti noraizējušies par iedzīvotāju tiesībām pēc breksita

© EP/SCANPIX/LETA

Eiropas Parlaments trešdien pieņemtajā rezolūcijā uzsver, ka, lai saņemtu tā piekrišanu Lielbritānijas izstāšanās līgumam, jāgarantē pilsoņu tiesību aizsardzība.

Trešdien pieņemtajā rezolūcijā deputāti izvērtē pilsoņu tiesību apdraudējumu, kas rodas saistībā ar Brexit, un norāda, ka, apsverot, vai piekrist Lielbritānijas izstāšanās līgumam, viņi ņems vērā “gūto pieredzi un sniegtās garantijas” attiecībā uz pilsoņu tiesību aizsardzību.

Parlaments jo īpaši pauž bažas par Lielbritānijā pašlaik īstenoto ES pilsoņu uzturēšanās statusa nostiprināšanas shēmu. Deputāti ir noraizējušies par to, ka ES iedzīvotāji nesaņem fizisku apliecinājumu viņu tiesībām uzturēties Apvienotajā Karalistē, kā arī par shēmas, kas paredz fizisku pieteikumu iesniegšanu, ierobežoto pieejamību.

EP deputāti apšauba Izstāšanas līgumā paredzētās Apvienotās Karalistes “neatkarīgās iestādes” patieso neatkarību un veidu, kā to plānots izveidot, norādot, ka viņi labprāt izveidotu kopēju Eiropas Parlamenta un Apvienotās Karalistes parlamenta izstāšanās kontroles mehānismu.

Pieņemtais teksts aicina uzsākt informācijas kampaņas, lai iedzīvotājus sagatavotu, un mudina ES 27 dalībvalstu valdības pieņemt konsekventus un dāsnus pasākumus, lai aizsargātu Apvienotās Karalistes pilsoņus to teritorijās.

Rezolūcija tika pieņemta ar 610 balsīm par, 29 pret un 68 atturoties. Pirms tās notika arī debates, kurās visvairāk diskutēja par pārvietošanās brīvības nākotni un Brexit ietekmes uz pilsoņu dzīvi ierobežošanu.

Lai stātos spēkā, izstāšanās nolīgums starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti jāapstiprina Eiropas Parlamentam ar vienkāršu nodoto balsu vairākumu (Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 2. punkts). Parlaments par izstāšanās līgumu balsos pēc tam, kad būs pabeigts ratifikācijas process Apvienotajā Karalistē.

Izstāšanās līguma otrā daļa aizsargā ES pilsoņus Apvienotajā Karalistē un Lielbritānijas pilsoņus citās ES valstīs, kā arī viņu ģimenes. Saskaņā ar tā noteikumiem, sociālā nodrošinājuma tiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem un pilsoņu tiesības tiek garantētas uz visu mūžu. Visām attiecīgajām administratīvajām procedūrām jābūt pārredzamām, vienmērīgām un vienkāršām. Paredzēts, ka šo nosacījumu ieviešanu un piemērošanu uzrauga “neatkarīga iestāde”, kuras pilnvaras ir līdzvērtīgas Eiropas Komisijas pilnvarām.

Politika

“Neaizrijies! Neapvemies!” – šie spožie vārdi, kurus premjere Evika Siliņa Saeimas zālē veltīja deputātam Edvardam Smiltēnam, viņai vilksies pakaļ kā dubļains striķa gabals. Bet varēja notikt arī citādi, ja vien iedomātās debesīs dzīvojošā premjere būtu vismaz nojautusi, ka pēc tādas neglītas izgāšanās vajag atvainoties. Tas būtu pašsaprotami. Aptaujāju, ko par to domā valsts augstās amatpersonas un politologs.

Svarīgākais