Krievijas iecerētā gāzes vada "Nord Stream 2" būvniecība Baltijas jūrā apdraud visas Eiropas enerģētisko drošību, uzsvērusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, otrdien Šauļos tiekoties ar Ungārijas prezidentu Jānošu Āderu.
Pēc viņas teiktā, Krievijas koncerna "Gazprom" virzītais projekts pārkāptu Eiropas enerģētiskās savienības principus, pastiprinātu Eiropas Savienības atkarību no Krievijas gāzes un apturētu gāzes tranzītu caur Ukrainu.
"Tas rada apdraudējumu ne tikai Ukrainas, bet arī visas Eiropas enerģētiskajai drošībai, " teikts prezidentes preses dienesta paziņojumā.
Tajā norādīts, ka pret plāniem izbūvēt "Nord Stream 2" iebilst arī Ungārija.
Jau ziņots, ka Krievijas valsts dabasgāzes uzņēmums "Gazprom" ar piecām Rietumeiropas kompānijām septembrī parakstīja līgumu par projekta kompānijas "New European Pipeline" izveidi, lai par desmit miljardiem eiro līdz 2019.gadam izbūvētu Baltijas jūrā divus papildu cauruļvadus, kas "Nord Stream" caurlaidību palielinātu divas reizes - līdz 110 miljardiem kubikmetru gadā.
Lietuvas Klaipēdas ostā no šā gada darbojas sašķidrinātās gāzes terminālis, kuram gāzi piegādā Norvēģijas kompānija "Statoil". Iespējams, ka nākamgad, kad ASV sāks eksportēt gāzi, pirmā komerckrava varētu tikt nogādāta tieši uz Lietuvu.
Uzņēmuma "Klaipedos nafta" vadītājs Mants Bartuška iepriekš izteicies, ka gāzesvads "Nord Stream 2" tiešā veidā Lietuvu neietekmēs, savukārt Polijai ir iemesls uztraukties, jo tai var nākties par gāzi maksāt dārgāk.