Latvijā darba produktivitāte atpaliek no vairuma ES valstu

© F64

Latvijas valstī strādājošo produktivitāte pēdējos desmit gados ir dubultojusies, taču tā joprojām ir teju četras reizes zemāka nekā Eiropas Savienības (ES) 15 valstīs, secināts Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas prezentētajos priekšlikumos Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai.

Starpziņojumā, kas veidots kā komisijas piedāvājums diskusijām par jautājumiem, kuru mērķtiecīgs risinājums rosinātu valsts ekonomisko izaugsmi, norādīts, ka darbaspēka izmaksas Latvijā ir ievērojami zemākas nekā vecajās ES dalībvalstīs. Šobrīd darbaspēks un zeme ir vienīgie resursi, kas joprojām ir lētāki nekā vairumā ES valstu, taču straujāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā vecajās ES dalībvalstīs ir neizbēgams izaugsmes un atvērtā darba tirgus dēļ. Līdz ar to vienīgais ceļš, kā noturēt konkurētspēju globālā mērogā, ir produktivitātes palielināšana, uzsvērts starpziņojumā.

Tāpat norādīts, ka Latvijai pievienotā vērtība uz vienu strādājošo salīdzinājumā ar ES vidējo pievienoto vērtību ir zema. Tāpat eksporta struktūrā pārsvarā ir zemo vai vidēji zemo tehnoloģiju nozaru produkcija, un eksporta ienesīgums ir zems. Starpziņojumā arī vērsta uzmanība uz statistikas datiem, kuri liecina, ka gan pievienotā vērtība, gan darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto ir lielākas augsto tehnoloģiju nozarēs. Vienlaikus liela nozīme ir nevis uzņēmuma piederībai pie tehnoloģijas nozares grupas, bet gan tam, cik lielā mērā tas ir sakārtots, kāds ir tā automatizācijas līmenis un konkurētspēja eksporta tirgos.

Secināts, ja netiks veikti atbilstoši struktūrpolitikas pasākumi, Latvija var zaudēt konkurētspēju zemo izmaksu segmentos ātrāk nekā iegūt priekšrocības augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā. Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai nepieciešams veicināt ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu tādu preču ražošanai un pakalpojumu sniegšanai, kam ir augstāka pievienotā vērtība, tajā skaitā rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizēšanai un eksporta sarežģītības attīstībai.

"Tas ir būtisks priekšnoteikums Latvijas tautsaimniecības konverģencei ar attīstītajām ES valstīm un iedzīvotāju labklājības pieaugumam," norādīts starpziņojumā.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais