Pēc aptuveni četras stundas ilgām sarunām Abū Dabī noslēgusies Ukrainas, Krievijas un ASV delegāciju pirmā tikšanās diena. Sarunas turpināsies trešdien, 11. novembrī, taču par konkrētu vienošanos pēc otrdienas apspriedēm publiski nav paziņots. Ārvalstu mediji izceļ atšķirīgās pušu prioritātes: Kijiva vēlas vispirms apturēt karu, kamēr Maskava uzstāj uz plašākiem Eiropas drošības jautājumiem.
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.-2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo mērķa ietekmi aptuveni 2,9 miljardu eiro apmērā četros gados, kā arī Valsts attīstības fonda izveidi. Saskaņā ar piedāvājuma aprēķiniem fonds, piesaistot 1,5 miljardus eiro aizņēmumos un iesaistot banku un citu investoru kapitālu, varētu nodrošināt aptuveni sešus miljardus eiro ieguldījumiem Latvijas ekonomikā.
ASV sarunvedēji apsprieduši iespēju mainīt Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas, lai Krievija varētu paziņot par pilnīgu kontroli pār šiem reģioniem, bet Ukrainai nebūtu jāatdod tās joprojām kontrolētās pilsētas. Par šādu ideju vēsta “The Economist”, atsaucoties uz sarunās iesaistītiem avotiem.
Rīgā 10. novembrī notiek akcijas "Kultūra (iz)dzīvo" dalībnieku gājiens, lai aicinātu lēmumu pieņēmējus izstrādāt ilgtermiņa plānu kultūras darbinieku atalgojumam, novēroja portāls nra.lv.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs draud bloķēt nākamā septiņu gadu Eiropas Savienības (ES) budžeta pieņemšanu, ja visas bloka dalībvalstis neapstiprinās papildu finansējumu Ukrainai, vēsta britu laikraksts "Financial Times".
Ja Latvija nevarēs atļauties “Rail Baltica” izmaksas, projektu iespējams iesaldēt, intervijā aģentūrai LETA atzinis Māris Kučinskis. Viņš norāda, ka valsts nevar ne neierobežoti palielināt finansējumu dzelzceļam, ne tā pabeigšanas vārdā atņemt naudu ceļiem, skolām un citām investīcijām.
Sākušās valdības veidošanas izšķirošās sarunas. Andris Kulbergs, kuram prezidents Edgars Rinkēvičs uzticējis valdības sastādīšanu, sola ar šo uzdevumu tikt galā jau līdz valsts svētkiem – 18. novembrim.
Atpazīstama seja vairs nav droša ceļazīme uz panākumiem politikā, bet sabiedrības attieksmē pret ētera personībām mēdz izpausties nežēlība. Šādu vērtējumu “nra.lv sarunās” ar žurnālisti Kristīni Kravcovu pauda politologs Filips Rajevskis, atbildot uz jautājumu par Aivi Ceriņu.
Nacionālā apvienība (NA) valdības veidošanas sarunām bija sagatavojusies labi un nāca ar virkni konkrētu priekšlikumu gan ekonomikā, gan par valsts prioritātēm, pēc pirmdien notikušās tikšanās ar NA pārstāvjiem žurnālistiem sacīja nākamās valdības Ministru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs (AS), kurš iepriekš par nepietiekamu sagatavošanos kritizēja "Jauno vienotību" un "Progresīvos".
ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets otrdien, 10. novembrī, rīkos preses konferenci par viņam draudošo impīčmentu. Tā būs viņa pirmā preses konference vairāk nekā 180 dienu laikā, vēsta ziņu aģentūra “Associated Press” (AP). Spiediens uz ministru pieaug saistībā ar karu pret Irānu, turklāt viņa atstādināšanu cenšas panākt arī republikāņu kongresmenis.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda uzskata, ka Krievijas konvencionāls militārs uzbrukums NATO teritorijai šobrīd nav ticams, taču viņš paredz, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina īstenotās provokācijas turpināsies, ziņo "Politico".
Līdzšinējās Ilgtspējīgas attīstības komisijas vietā turpmāk Saeimā darbosies Ilgtspējīgas attīstības un demogrāfijas jautājumu komisija, kuras darbā paredzēts lielāku uzmanību pievērst demogrāfijai, aģentūrai LETA sacīja 14. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics (NA).
Ārvalstu filmu uzņemšanai un starptautisku dižpasākumu rīkošanai Latvijā 2027. gadā būs pieejami 4,24 miljoni eiro. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) pieteikumus atbalsta programmas piektajā atlases kārtā pieņems no 25. novembra līdz nākamā gada 11. janvārim.
Politiķu neizpildītie solījumi reģionu iedzīvotājiem ne tikai vairo vilšanos valsts varā, bet arī mazina sabiedrības vēlmi piedalīties vēlēšanās. Savukārt iedzīvotāju politiskā pasivitāte var radīt arvien lielākas problēmas demokrātijas pamatiem. Šādas atziņas pēc sarunas ar Latvijas Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču pauda politologs Filips Rajevskis un “nra.lv” žurnālists Ritums Rozenbergs.
Mūziķis Andris Kivičs "nra.lv" pēcvēlēšanu diskusijā neslēpa savu attieksmi pret Latvijas politisko vidi, politiķu darbu un valstī samilzušajām problēmām. Viņš komentēja vēlēšanu rezultātus, pauda prieku par "Apvienotā saraksta" panākumiem, kritizēja politiķu izvairīšanos no tiešām atbildēm un solījumu nepildīšanu, kā arī nosauca jautājumus, kuru risināšanu gaida no nākamās valdības. Kivičs īpaši uzsvēra ekonomikas nozīmi, nodokļu slogu pašnodarbinātajiem, bērnu un vecāku atsvešināšanas jautājumu ģimenēs un politiķu atbildības trūkumu valsts līdzekļu izšķērdēšanā.
Publiski izskanējusī informācija par iespējamu agresorvalsts finansējumu, kas varētu būt izmantots vēlēšanu kampaņai, ir pietiekams pamats prokuratūras pārbaudei. Tā TV24 raidījumā “Ziņu top”, komentējot Ģenerālprokuratūras pārbaudi par partijas “Suverēnā vara” darbību, sacīja Evika Siliņa (“Jaunā vienotība”).
Turcijas finanšu skandāls, kas skāris aptuveni 455 000 ieguldītāju, sasniedzis prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana politisko loku. Stambulas tiesa piemērojusi apcietinājumu bijušajai ministrei un valdošās partijas agrākajai priekšsēdētāja vietniecei Fatmai Betilai Sajanai Kajai. Izmeklētājiem radušās aizdomas, ka viņas rīcībā bijusi citiem tirgus dalībniekiem nepieejama informācija.
Andra Kulberga vadītā valdība ziņo par 85% prioritāro ministru darbu izpildi, taču kopējā rīcības plānā pabeigti 71% pasākumu. No 185 plānā iekļautajiem pasākumiem 50 vēl tiek īstenoti, bet trīs nav pat sākti, liecina Valsts kancelejas apkopotā informācija, ko Ministru kabinets izskatīja 6. novembrī.
Finanšu ministrija (FM) rosina publiskot valsts budžeta maksājumus, ļaujot sabiedrībai detalizētāk sekot naudas izlietojumam, aģentūru LETA informēja FM.
Valdības veidošanas process un ieilgušās pauzes sarunās liecina, ka jauna kabineta izveide nebūs tik gluda, kā iepriekš šķita, un premjera amata kandidāta Andra Kulberga (AS) sākotnējais uzrāviens sāk noplakt – tā TV24 raidījumā "Nedēļa. Post scriptum” norādīja politologs, Latvijas Universitātes (LU) profesors Jānis Ikstens.
Polijas Tautas partijas (PSL) līderis, vicepremjers Vladislavs Kosiņaks-Kamišs ierosinājis "konstitucionālu restartu", lai izkļūtu no strupceļa, kurā valsts nonākusi saistībā ar Konstitucionālo tribunālu.