Kamēr Krievijā padziļinās degvielas deficīts, aug inflācija un ekonomikas problēmas kļūst arvien redzamākas, Kremļa televīzijas skatītāji par to uzzina vien dažas frāzes. Toties desmitiem minūšu tiek veltītas stāstiem par it kā izmirušo Jūrmalu un Latvijas grūtībām pēc attiecību saraušanas ar Krieviju. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra eksperti norāda – šāda retorika liecina nevis par spēku, bet gan par paša Kremļa vājumu.
Saeimā virzītajiem grozījumiem Konkurences likumā pie frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama iesniegusi priekšlikumus, kas paredz būtiski paplašināt individuālo atbildību par konkurences tiesību pārkāpumiem, tostarp attiecinot sankcijas uz plašāku ar uzņēmumiem saistīto personu loku.
Jebkādi kuģu mēģinājumi apiet Irānas noteikto maršrutu Hormuza šauruma šķērsošanai palielinās saspīlējumu Tuvajos Austrumos, svētdien brīdināja Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči.
Izraēlas valdība svētdien vienbalsīgi atzina armēņu nāvi Pirmā pasaules kara laikā par genocīdu, un šāds lēmums varētu vēl vairāk saasināt Armēnijas un Turcijas attiecības.
Lai gan izskan pieņēmumi, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins dzīvo paša radītā informācijas burbulī un nesaņem patiesu informāciju par situāciju valstī un frontē, realitāte, visticamāk, ir sarežģītāka. TV24 intervijā Krievijas opozīcijas politiķis, ekonomists un bijušais Krievijas enerģētikas ministra vietnieks Vladimirs Milovs pauda pārliecību, ka Putins labi apzinās Krievijas problēmas, taču publiski izvēlas sistemātiski melot, cerot tā saglabāt kontroli pār sabiedrību.
28. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piedalījās Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona prezidentu neformālajā samitā Polijā, vēsta Valsts prezidenta kanceleja.
Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs paziņojis, ka tuvāko nedēļu laikā atkāpsies no amata, raisot spekulācijas, ka viņš pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās centīsies atgūt premjerministra amatu.
Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins pērn par darbu VM nopelnījis 101 534 eiro, liecina viņa iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2025. gadu.
Neraugoties uz regulārajiem aicinājumiem sākt miera sarunas, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pašlaik nav pietiekama pamata atteikties no kara Ukrainā. Tā TV24 raidījumā vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks, LATO valdes loceklis un RTU Liepājas akadēmijas direktors Sandis Šrāders. Viņš uzskata, ka izšķirošā cīņa šobrīd notiek ne vien kaujas laukā, bet arī ekonomikā, politikā un sabiedrības spējā izturēt ilgstošu karu.
Krievijas diktators Vladimirs Putins neapšaubāmi apsver arī iespējamu militāru uzbrukumu Baltijas valstīm, tomēr šāds scenārijs nedrīkst kļūt par iemeslu panikai. Tā TV24 intervijā norādīja Krievijas opozīcijas politiķis, ekonomists un bijušais Krievijas enerģētikas ministra vietnieks Vladimirs Milovs. Viņš uzskata, ka daudz svarīgāk ir saprast Krievijas vājās vietas, jo tieši tās līdz šim ļāvušas Ukrainai sekmīgi pretoties daudz lielākam pretiniekam.
Lielbritānijas valdība paziņoja, ka atvērs drošus un likumīgus ceļus bēgļiem, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem, vienlaikus grozot cilvēktiesību likumus, lai atvieglotu to personu deportāciju, kuras valstī uzturas nelikumīgi.
Šodien ārkārtas izbraukuma sēdē Ministru kabinets apstiprinājis aktualizēto rīcības plānu Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027. gadam, papildinot to ar sešiem jauniem pasākumiem drošības, uzņēmējdarbības, izglītības un kultūras noturības stiprināšanai, aģentūrai LETA pavēstīja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).
Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) ar atklātu vēstuli vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas, Ministru prezidenta un tiesībsardzes, pievēršot uzmanību tam, kā Veselības ministrija plāno finansēt jauno Seksuālā vardarbībā cietušo personu atbalsta centru Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS).
Latvija darīs visu, lai ar Ukrainu kopīga dronu ražotne tiktu uzcelta pēc iespējas ātrāk un atrastos Latvijas pierobežā, šodien pēc valdības ārkārtas izbraukuma sēdes Latgalē žurnālistiem uzsvēra Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
Valdība šodien izbraukuma sēdē Latgalē pieņēma Tieslietu ministrijas sagatavoto regulējumu militāru incidentu laikā miera apstākļos radīto zaudējumu kompensēšanai.
Šodien, 27. jūnijā, plkst. 13.00 sākusies Ministru kabineta ārkārtas izbraukuma sēde Latgalē, informē Tieslietu ministrijas (TM) preses dienests. Nacionālo bruņoto spēku militārajā bāzē "Lūznava" valdība skata TM sagatavoto regulējumu militāru incidentu laikā miera apstākļos radīto zaudējumu kompensēšanai.
Izraēla un Libāna piektdien Vašingtonā ASV valsts sekretāra Marko Rubio klātbūtnē parakstīja ietvarvienošanos, ko Rubio raksturoja kā pirmo soli ceļā uz mieru pēc vairākus mēnešus ilgušā konflikta starp Izraēlu un Irānas atbalstīto Libānas šiītu teroristu grupējumu "Hizbollah".
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs piektdien parakstīja grozījumus atomenerģijas likumā, ar kuriem tiek atcelts aizliegums ievest un izvietot kodolieročus valsts teritorijā.