Politika

Jaunās konservatīvās partijas provocētais balsojums, kas radīja pamatotas bažas par koalīcijas partneru spēju un vēlmi koordinēt savu darbību lēmējvarā un izpildvarā, varētu nebūt pēdējais šāds pliķis Krišjāņa Kariņa vadītajai valdībai. Konservatīvie sola arī turpmāk pieskatīt valdības darbu un “labot tās pieļautās kļūdas”.

Administratīvā rajona tiesa ir apmierinājusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pieteikumu, atzīstot par prettiesisku un atceļamu finanšu ministra Jāņa Reira (JV) pērnā gada 30. oktobra lēmumu, ar kuru Jaunzemei piemērots disciplinārsods – rājiens.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pērn saņēmis algu 73 276 eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā publiskotā amatpersonas deklarācija.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pagājušajā gadā ministra amatā nopelnījis 70 440 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtā amatpersonas deklarācija.

Šodien plkst.12 Saeima sanāks uz Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltīto svinīgo sēdi, kurā uzrunu teiks Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

Eiropas Komisija (EK) pirmdien ierosinājusi ļaut Eiropas Savienībā (ES) ieceļot trešo valstu pilsoņiem, kas pilnībā potēti ar kādu no bloka atzītajām vakcīnām pret Covid-19.

Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par normām, kas liedz karavīram darboties politiskās partijās. Šobrīd šāds aizliegums ir spēkā ne vien Latvijā, bet arī lielā skaitā Eiropas Savienības valstu. Pieteikumu tiesai iesniedzis viens no Alda Gobzema vadītājs partijas “Likums un kārtība” dibinātājiem, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De Facto”.

Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) alga pērn palielinājusies par 2302 eiro, gada laikā nopelnot 71 877 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) ieņēmumi pērn sasniedza 70 976 eiro, kas ir par 755 eiro mazāk nekā 2019.gadā, liecina viņas iesniegtā Valsts ieņēmumu dienestā (VID) valsts amatpersonu deklarācija. 

Eiropas Savienība strādā pie tā dēvētā zaļā sertifikāta ieviešanas. Iecerēts, ka tas vakcīnas pret Covid-19 saņēmušajiem atgriezīs ceļošanas iespējas un tādējādi palīdzēs ātrāk atveseļoties arī viesmīlības nozares uzņēmumiem.

Patlaban epidemioloģiskā situācijā neliecina par ļoti stingru ierobežojumu ieviešanas nepieciešamību, otrdien pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Politiskās greizsirdības vai izteikta pedantisma dēļ divkārt noraidītā “Saskaņas” ideja ar īpašu atceres dienu atzīmēt traģēdijās mirušos Latvijas iedzīvotājus ieguvusi jaunu formu. Trīs no koalīcijas partneriem rosina iedibināt atceres dienu īpaši Zolitūdes traģēdijas piemiņai. Virzību guvis arī ilgi muļļātais priekšlikums ieviest piemiņas dienu Nacionālās pretošanās kustībai.

Traģiskais notikums Tukumā, kurā – kā vēsta tajā cietušie – neracionāla naida vadīta persona vai personu grupa aizdedzināja dzīvu cilvēku, iespējams, tā seksuālās orientācijas dēļ, radījusi traģisku, taču pateicīgu fonu, lai parlamentā pārstāvētie liberālie spēki varētu aktualizēt nepieciešamību paplašināt krimināllikuma normas, kas vēršas pret sociālā naida un neiecietības izraisīšanu. Diemžēl liberāļi nav spējuši vienoties par kopīgu pieeju problēmas risināšanai, kas varētu kavēt koncepta ieviešanu likumā. Cerams, ne tādēļ, lai viens uz otra fona audzētu savu politkapitālu.

Krievijas valdība pēc prezidenta Vladimira Putina rīkojuma gatavo oficiālu sarakstu ar nedraudzīgajām valstīm, kurā var tikt iekļautas desmit valstis, tostarp visas trīs Baltijas valstis, kā arī ASV, Lielbritānija, Kanāda, Austrālija, Polija, Čehija un Ukraina, vēsta laikraksts "Izvestija".

Saeimas deputāti Artuss Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs), Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija, JKP), Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”, AP), Māris Možvillo (KPV LV) un Gatis Eglītis (JKP) 26. aprīlī iesnieguši grozījuma projektu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kurā tiks ierakstīts papildinājums, ka 21. novembris būs 2013. gada 21. novembra traģēdijas atceres diena.

Valdība par ierobežojumu pārskatīšanu diskutēs pēc divām nedēļām, 11.maijā, otrdien vienojās Ministru kabinets.

Spānijas tūrisma ministre Rejesa Maroto pirmdien paziņojusi, ka pa pastu saņēmusi ar sarkaniem traipiem klātu nazi, kamēr dažas dienas iepriekš arī citiem ietekmīgiem kreiso politiķiem tikušas nosūtītas lodes un nāves draudi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) nolēmis rosināt Dundagas novada domes atlaišanu.

Kā jau Neatkarīgā rakstīja, ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga politiskās piederības maiņa ieskandinājusi vēlēšanās otras populārākās partijas KPV L Saeimas frakcijas izjukšanu. Pirmdien partiju apvienība “Jaunā Vienotība” savās rindās uzņēma no KPV LV saraksta parlamentā ievēlēto Ivetu Benhenu-Bēkenu, bet pāris citi KPV LV frakcijas pārstāvji meklē ceļus, kā iestāties tādas partijas rindās, kuras kritizēšana viņu pagaidām vēl pārstāvētajai organizācijai bija viens no priekšvēlēšanu trumpjiem.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs pamet partiju KPV LV un pāriet uz Nacionālo apvienību (NA), kas parastos apstākļos viņam nozīmētu automātisku ministra krēsla zaudēšanu. Taču apstākļi nav parasti, jo KPV LV kādreizējais Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema projekts sen vairs nav tas pats, kas bija.

Šodien notiks kārtējā Ministru kabineta sēde, kurā tiks spriests par aktuālajiem ar Covid-19 izplatības mazināšanu saistītiem jautājumiem.

Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam paudis nopietnas bažas par cietumā ieslodzītā Kremļa kritiķa Alekseja Navaļnija veselības stāvokli, pavēstīja Makrona birojs.