Rinkēvičs: Šobrīd vienlīdz svarīgi ir ES sankciju pret Krieviju efektīva īstenošana, tostarp to apiešanas novēršana

© Dmitrijs Suļžics/F64

Karš Ukrainā izgaismo pieaugošo vajadzību Eiropas Savienībai (ES) uzņemties lielāku lomu drošībā un uzlabot savas militārās spējas, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš šodien Portugāles pilsētā Porto piedalījās Arajološas grupas sanāksmē, kas ir ES dalībvalstu prezidentu tikšanās formāts.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, neformālajā sanāksmē, kurā piedalījās 14 ES dalībvalstu prezidenti, tika apspriests ES atbalsts Ukrainai, kā arī ES aktuālie izaicinājumi un paplašināšanās politika.

Valsts prezidents Rinkēvičs neformālajā sanāksmē pauda nostāju, ka ES ir jābūt ilgtermiņa stratēģijai, atbalstot Ukrainu.

Viņa ieskatā, tas ir jautājums par ES uzticamību, kas iestājas par tiesiskumu, brīvību un demokrātiju. Tādēļ ir jāatbalsta Eiropas Miera fonds, Ukrainas mehānisms un progress attiecībā uz tiesisko regulējumu Krievijas iesaldēto aktīvu peļņas izmantošanai.

"Šobrīd vienlīdz svarīgi ir ES sankciju pret Krieviju efektīva īstenošana, tostarp to apiešanas novēršana," uzsvēra Rinkēvičs.

Sanāksmē tika pārrunāta ES aizsardzības un militārās rūpniecības industrijas kapacitāte. Prezidents norādīja, ka, lai gan Eiropa ir spērusi lielu soli, pieņemot ES regulu par munīcijas ražošanas atbalstu, tomēr ir nepieciešami turpmāki pasākumi. Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta ātrākos un efektīvākos veidos, kā palielināt rūpniecības jaudu.

Tāpat tika pārrunāts ES paplašināšanās politikas jautājums. Valsts prezidents pauda pārliecību, ka ES paplašināšanās procesam ir jābalstās uz noteiktiem kritērijiem un kandidātvalstu apņemšanos ievērot ES vērtības.

"Neskatoties uz karadarbību Ukrainā un izaicinājumiem ar ko saskaras Moldova, abas valstis ir parādījušas ievērojamu progresu savā reformu procesā. Tādēļ decembra Eiropadomē ir jāpanāk lēmums par iestāšanās ES sarunu sākšanu ar Ukrainu un Moldovu," atzīmēja Valsts prezidents.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais