Zemkopības ministrijai (ZM) jāuzlabo pieeja un jāstiprina "Leader" loma vietējo kopienu attīstībā, Valsts kontrole (VK) secinājusi revīzijā "Kā Latvijā tiek pārvaldīta un īstenota "Leader"un sabiedrības virzīta vietējā attīstība?".
Vienlaikus VK padomes locekle Inga Vilka min, ka ar revīzijas publikāciju tā vēlas iedzīvotajiem rosināt lielāku interesi par "Leader" sniegtajām iespējām.
"Praksē iedzīvotājiem tas nozīmē apzināt savu vietējo rīcības grupu pārstāvjus un līdzdarboties vietējās attīstības stratēģijas īstenošanā - noteikt teritorijas vajadzības un prioritātes, īstenot projektus, novērtēt vietējo rīcības grupu darbības rezultātus - tā praktiski un mērķēti iesaistoties vietējā attīstībā," teic Vilka.
VK norāda, ka Eiropas Savienības (ES) pasākuma "Leader" jeb sabiedrības virzītas vietējās attīstības ideja ir veicināt vietējo kopienu veidošanos un to jēgpilnu un ilgtspējīgu sadarbību un aktivitāti, lai uzlabotu dzīves apstākļus lauku un piekrastes teritorijās.
Plānošanas periodam no 2014. līdz 2020.gadam no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) "Leader" pasākumam Latvijā piešķirti 126 miljoni eiro, tostarp 13,4 miljoni eiro vietējās rīcības grupu darbības nodrošināšanai un iedzīvotāju aktivizēšanai. Savukārt jaunajam periodam no 2023. līdz 2027.gadam piešķirtais finansējums no šiem fondiem ir 101 miljons eiro.
Revīzijas laikā VK revidenti konstatēja, ka dažādu vietējās rīcības grupu piemērotās pieejas būtiski atšķiras un atšķiras arī sasniegtie rezultāti. Piemēram, viens no būtiskākajiem grupu darbības uzdevumiem ir teritorijas iedzīvotāju aktivizēšana, bet laikā no 2016. līdz 2021.gadam ar piešķirto finansējumu grupu noorganizēto dažāda veida informatīvo un izglītojošo pasākumu skaits bija no trīs līdz gandrīz 90.
VK informē, ka, lai gan "Leader" aktivitātes Latvijā tiek veiktas jau vairāk nekā 20 gadus, VK aptaujas dati liecina, ka ārpus Rīgas tikai 28% respondenti kaut ko zina vai ir dzirdējuši par pasākumu.
"Būtiski veicināt vietējo rīcības grupu izpratni un aktivitāti iedzīvotāju iesaistē, vienlaikus stiprinot vietējo rīcības grupu profesionalitāti, lai jaunajā plānošanas periodā "Leader" loma vietējo kopienu attīstībā būtu lielāka," norāda Vilka.
VK arī norāda, ka "Leader" projektu piemēri liecina par ļoti dažādiem projektu veidiem un to apjomu. Vērtējot ES finansējumu, mazākais projekta apmērs bija 294 eiro, bet lielākais - 585 000 eiro. Atbalstu saņēmušas gan pašvaldības teritorijas infrastruktūras sakārtošanai un labiekārtošanai, gan uzņēmēji un iedzīvotāji iniciatīvu īstenošanai - žāvēšanas skapis mājražošanai, kafijas grauzdētavas izveide, tērpu iegāde bērnu popgrupai, zobārstniecības prakses izveide un citi. Vienlaikus nepietiekami izmantotas "Leader" iespējas mazāk aktīvo un mazāk aizsargāto grupu sociālā iekļaušanā un inovāciju radīšanā.
VK ieskatā, ZM ir jāuzņemas lielāka loma, gan metodiski atbalstot vietējās rīcības grupas, gan motivējot aktīvāk darboties iedzīvotāju iesaistē un viņu vajadzību apzināšanā. Būtisks ministrijas uzdevums ir "Leader" pieejas īstenošanā sasniegto rezultātu analīze.
Vilka norāda, ka jautājums par to, kā vērtēt "Leader" pieejas pievienoto vērtību un efektivitāti, ir aktuāls visā ES, un patlaban nav vienas "receptes" vai metodikas.
Viņa uzsver, ka ZM ir pieejamas vietējo rīcības grupu stratēģijas un pārskati par darbības rezultātiem. Šī informācija ļautu analizēt un atbilstoši pilnveidot "Leader" pieejas efektivitāti Latvijā, bet līdz šim ministrija analīzi nav veikusi.
Vienlaikus revīzijas laikā konstatētas gan tādas vietējās rīcības grupas, kuru administrācijai nebija paredzēti līdzekļi pat vienai pilnas slodzes darba vietai, gan tādas, kur līdzekļi bija paredzēti vairākām darba vietām. Tik atšķirīgās situācijās rīcības grupas nevar veikt salīdzināmu funkciju apjomu, norāda VK.
Tāpat VK konstatējusi, ka "Leader" finansējums lielā apmērā piešķirts pašvaldību īstenotiem projektiem. ELFLA aktivitātē "Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas" vietējās rīcības grupu finansējums 55% apmērā piešķirts pašvaldībām sabiedriskā labuma projektiem, tostarp tādiem, kas ietilpst pašvaldības funkcijās. Savukārt EJZF ievaros pašvaldībām līdz 2022.gada beigām, ņemot vērā arī uzsāktos projektus, kopumā piešķirti 76% no kopējā EJZF finansējuma "Leader" projektiem.
VK ieskatā, finansējuma piešķiršana lielā apmērā pašvaldībām nav uzskatāma par labu praksi un aktualizē jautājumu par "Leader" un vietējo rīcības grupu lomu, būtiskā apmērā administrējot projektus, kuru mērķis ir nodrošināt pašvaldību funkcijas.
VK aicina ZM pilnveidot metodisko atbalstu vietējās rīcības grupām, uzlabot situācijas novērtēšanu - datu apkopošanu, analīzi un to izmantošanu lēmumu pieņemšanā un pamatošanā. Ieteikumus jāievieš līdz 2026.gada vidum.
Tāpat VK aicina vietējās rīcības grupas lielākā mērā īstenot aktivitātes sabiedrības informēšanai un iesaistei, kā arī nodrošināt lielāku savas darbības caurskatāmību un atklātību, lai vairotu sabiedrības uzticību.
Tā kā jaunajā periodā liels izaicinājums vietējās rīcības grupām ir arī jauni iedzīvotāju iesaistes veidi, VK aicina ZM sadarboties arī ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) mūsdienu iesaistes instrumentu izmantošanā.