Jaunas partijas nodibinājuši gan Saeimas deputāti, gan bijušie ministri, gan sociālo tīklu aktīvisti

Tā kā pēc šī gada 1.oktobra dibinātas partijas vairs nevarēs piedalīties 14.Saeimas vēlēšanās, tad var uzskatīt, ka piedāvājums vēlētājiem nu ir nokomplektēts. Šogad jaunas partijas nodibināt paguva gan Saeimas deputāti, gan bijušie ministri, gan sociālo tīklu aktīvisti. Kā ierasts, jaunie politiskie spēki nāk ar līdzšinējās varas kritiku, taču šoreiz cīņa par neapmierināto vēlētāju balsīm varētu būt visai sīva. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” vērtē, ka šobrīd partiju apvienību veidošanās šajā flangā šķiet maz ticama – vismaz līdz brīdim, kad ambiciozie politiķi noskaidros, kurš no viņiem tad patiesībā pārstāvot tautu.

Sevi par labāko sabiedrisko attiecību speciālistu Latvijā dēvējošais Saeimas deputāts Aldis Gobzems jau šī gada sākumā nodibināja partiju “Likums un Kārtība” (LuK). Lai gan partija pa šo laiku zaudēja dažus valdes locekļus, to skaitā arī divas Saeimas deputātes, Gobzema sekotāju loks sociālajos tīklos ir audzis. Biežākie viņa cilātie temati - Covid-19, ar to saistītie ierobežojumi un vakcinēšanās. Pirms mēneša notikušajā protesta akcijā pret tā dēvēto “obligāto vakcināciju” Gobzems no ballīšu autobusa jumta uzrunāja sanākušo tūkstošus, atgādinot vēl kādu paša bieži piesauktu tēzi - ka tradicionālie mediji viņu un viņa atbalstītājus ignorējot. “Skaļāk, jo citādāk jūs neparādīs Latvijas Televīzijā! Vēl skaļāk, jo Latvijas Radio aiz stūra vispār jūs nedzird!” mudināja sanākušos cilvēkus Gobzems.

Te gan jāpiebilst, ka tagad interviju “de facto” Gobzems atteica, jo negribot būt vienā sižetā ar “lūzeri buldozeru”. Ar to ir domāts savulaik par oligarhu dēvētais uzņēmējs un bijušais ministrs Ainārs Šlesers. Pēc nonākšanas uz apsūdzēto sola tā dēvētajā “digitālās televīzijas lietā numur 2” viņš paziņoja par atgriešanos politikā un augustā nodibināja partiju “Latvija pirmajā vietā” (LPV). Par tās oficiālo vadītāju gan kongresā tika iecelta bijusī Gobzema partijas līdzpriekšsēdētāja, Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko.

Šlesers ar biedriem pulcējās gan pirms Gobzema sasauktā pasākumā, gan mēnesi vēlāk Daugavas krastmalā organizēja savu, kas bija apmeklēts daudz mazāk. Krastmalā tika nolasīts ultimāts Valsts prezidentam Egilam Levitam, kura neizpildīšanas gadījumā Šlesers sola oktobra sākumā atkal sasaukt cilvēkus uz ziedu paklāja veidošanu pie Brīvības pieminekļa. Lai gan Gobzems uz Šlesera publiskajiem aicinājumiem apvienot spēkus reaģēja ar izsmieklu, bijušais satiksmes ministrs apgalvo, ka joprojām ir gatavs sēsties pie sarunu galda ar visām opozīcijas partijām, lai nomainītu esošo varu.

Šlesers stāsta, ka jau esot samaksājis 118 tūkstošus eiro par savas avīzes izdošanu un izplatīšanu. Puse no tirāžas gan esot nozagta, apgalvo politiķis. Bet ieguldīt kampaņā Šlesers ir apņēmies vēl daudz: “Es redzu šeit arī savu misiju palīdzēt daudziem cilvēkiem apvienoties. Un uz jautājumiem, vai es atbalstīšu šo varas nomaiņu finansiāli - jā, es kā privātpersona atbalstīšu likumā paredzētajos ietvaros. Jo visi tie ierobežojumi, par kuriem šodien daudz runā, sākas tad, kad ir oficiālā priekšvēlēšanu kampaņa. Šodien es varu finansēt - gan izdot avīzi, gan citas aktivitātes. (..) Es kā privātpersona varu apmaksāt arī pasākumus tagad līdz šiem ierobežojumiem, kuri būs nākamā gada vasarā.”

“Varat uzskatīt, ka kampaņa ir sākusies, jo šajā kampaņā piedalās Latvijas tauta,” paziņo Šlesers, bet, vaicāts, cik īsti viņš plāno tajā ieguldīt, attrauc: “Es nerunāju par naudu, es runāju par cilvēkiem. Pirmkārt, mēs piesaistīsim tūkstošiem cilvēku, kas aktīvi strādās, lai šo režīmu nomainītu.” Šlesers arī apgalvo, ka viņa biznesa partneris un kriminālprocesā līdzapsūdzētais ekspremjers Andris Šķēle partiju nekādā veidā neatbalstot un politikā atgriezties neplāno.

Par Šlesera ambīcijām kritiska ir Gobzema vadītās LuK valdes locekle, Saeimas deputāte Karina Sprūde: “Vienkārši kāds grib atkost no mūsu pīrāga, kuru mēs gatavojām jau ilgu laiku, un tā vienkārši atnākt ar netīrām kurpēm mūsu virtuvē un apsēsties pie mūsu galda. (..) Vienkārši šajā situācijā ir ļoti žēl cilvēku, kas tiek maldināti. Un ja tiešām mēs esam upurējuši gan ar saviem amatiem, ar saviem finansiālajiem līdzekļiem, tad jūs paši redzējāt, kas notika 18.septembrī, salīdzinot ar 18.augustu. Tagad mēs esam visi administratīvajā procesā, mums pa kreisi un pa labi izlūkošanas dienesti seko, bet kāds var atnākt padziedāt, uzspēlēt ģitāru un viss forši. Nu, man liekas, tā netiek sasniegti mērķi.”

Sprūde un Gobzems nupat atgriezās neilgi pirms tam uz izjukšanas robežas balansējušajā Saeimas frakcijā, kas tagad saucas “Neatkarīgie”, turklāt Gobzems tika ievēlēts par tās vadītāju. Sešu cilvēku frakcijā ir viens bezpartejiskais deputāts un divas partijas - LuK un “Par cilvēcīgu Latviju” (PCL) jeb bijusī “KPV LV”. Sprūde uzsver, ka šī ir sadarbība Saeimas līmenī un ne par kādiem tālākiem plāniem spriests vēl nav.

PCL joprojām pienākas valsts finansējums - 643 tūkstoši eiro gadā. Partijas valdes locekle, bijusī labklājības ministre Ramona Petraviča uzskata, ka partijai būtu visai drīz jāizlemj, ko darīt Saeimas vēlēšanās: “Mums ir jau jāizskata varianti, ja mēs vēlamies nākamajās Saeimas vēlēšanās piedalīties, tad, vai tās būtu vēlētāju apvienības vai kā savādāk, ar ko mēs kopā varētu startēt.”

Petraviča gan atturējās prognozēt, vai ciešāka PCL tuvināšanās varētu notikt ar frakcijas vadītāja Gobzema partiju: “Es domāju, tas šobrīd noteikti ir pāragri spriest, jo absolūti neskaidra aina ir, kuri būs tie spēlētāji, kas varētu pārvarēt piecu procentu barjeru nākamajās Saeimas vēlēšanās. Tiklīdz tā aina apmēram jau būs skaidrāka, tad arī vispār var saprast, ar ko varētu veidot koalīciju un vai tur varētu pastāvēt arī kādas sarkanās līnijas.”

“de facto” zināms, ka pati Petraviča vēl šovasar kopā ar citu kādreizējo “KPV LV” pārstāvi valdībā, bijušo iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu nāca uz sarunām ar Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska vadīto biedrību “Republika 2030”, tomēr starp partijas “Republika” dibinātājiem augustā Petravičas nebija. Taču arī bez viņas “Republika” ar četriem deputātiem ir Saeimā visplašāk pārstāvētā jaunpartija. Tās līdzpriekšsēdētāji ir vecākais no brāļiem Ģirģeniem un cits bijušais ministrs, vairākās partijās pabijušais Dombrovskis, kurš pirms gada izstājās no “Saskaņas”.

Arī “Republika” šobrīd apvienību veidošanu ar citām partijām neapsver, lai gan aicinājumi no Šlesera pārstāvjiem ir bijuši. Līdzīgi kā no partijas “LuK”, arī no Dombrovska vadītās biedrības atsevišķi cilvēki kļuva par partijas “LPV” dibinātājiem. Tāpēc deputāts neizslēdz, ka Šlesers vispirms mēģinājis politikā atgriezties pa sētas durvīm: “Es pieļauju, ka tā tas varētu būt. Tāpēc, šādi skatoties, protams, ka Šlesera kunga, tā teikt, tieša dalība politikā ir kaut kas, ko mēs vērtējam pozitīvi, jo šādi mēs esam vairāk pārliecināti par tiem cilvēkiem, kas ir kopā ar mums. (..) Mēs esam pārliecināti par savu ceļu un par savu uzvaru, un par savu spēju, ka mēs to uzvaru varam panākt paši.”

Dombrovskis apgalvo, ka “Republika” esot partija, kas ir vērsta uz jaunas kārtības ieviešanu - misija esot sasniegt attīstītas valsts statusu 20 gadu laikā. Pretstats tam esot haosa spēki, kuru galvenais mērķis esot izjaukt esošo kārtību - pie tiem Dombrovskis pieskaita Gobzema vadīto partiju, kas esot “KPV LV numur divi”. Lai gan “Republikas” valdē ir trīs bijušie “KPV LV” pārstāvji, Dombrovskis uzskata, ka viņi atšķirībā no daudziem citiem bijušajiem partijas biedriem no šīs pieredzes esot mācījušies.

No jaunpartijām garāko dažādu amatu pretendentu sarakstu ir paziņojusi LPV. Citās partijās sarunās ar “de facto” par to ironizē - jau gadu pirms vēlēšanām nosaucot ministru kandidātus un apgabalu sarakstu līderus, partija liek potenciālajiem biedriem noprast, ka viņi tai būšot vajadzīgi vien kā statisti.