Nozarē sašutums par valdībā virzītajiem aptieku žņaugšanas noteikumiem

 
©Dmitrijs Suļžics/F64 Photo Agency

Spraiga vārdu apmaiņa pagājušajā nedēļā sociālajos tīklos izvērsās starp aptieku nozares pārstāvjiem un bijušo veselības ministri Ilzi Viņķeli, kuras valdībai iesniegtie grozījumi MK noteikumos “Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji”, izskatās, tiks īstenoti.

Atbilstoši I. Viņķeles iesniegtajiem noteikumu grozījumiem turpmāk jaunas aptiekas Latvijas teritorijā nedrīkstēs atvērt 500 metru rādiusā ap šobrīd strādājošu aptieku, bet mazapdzīvotās vietās drīkstēs darboties tikai viena aptieka. Nav skaidrības ko tieši iegūs cilvēki, ja viņiem aizvērs ierasto aptieku un būs jāiet uz citu, piemēram, ja Valmierā 13 aptieku vietā paliks 6?

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”), aizstāvot savas priekšteces ieceri publiski paziņojis, ka “jauno grozījumu mērķis ir uzlabot aptieku tīkla pieejamību iedzīvotājiem, tostarp mazāk apdzīvotās vietās. Otrs būtisks ieguvums - godīgāki spēles noteikumi aptieku izvietojumam pilsētās un ārstniecības iestāžu teritorijās.”

Projektu slēpj no nozares

Savukārt Latvijas Aptieku īpašnieku asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča pagājušajā nedēļā Latvijas radio pauda pārsteigumu ministrijas nevēlēšanos iecerētos noteikumus apspriest par pašu nozari: “Es tiešām esmu pacēlusi vairākus mūsu priekšlikumus, kurus mēs esam snieguši. Noteikti varu teikt, ka esam sadzirdēti, bet neesam uzklausīti šajā procesā, tāpēc vien, ka es, piemēram, pašlaik nevaru paņemt un atvērt, paskatīties paredzēto noteikumu projektu, kas paredzēts valdībai. Ministrijas ideja par to, ka šādā variantā aptieku pieejamība palielināsies, tomēr ir iluzora.

Jā, es tiešām gribētu uzsvērt, ka aptiekas atveras un strādā ekonomiski izdevīgās vietās un kāpēc, lai tā nebūtu, jo tās ir vietas, kur iedzīvotāji koncentrējas un kur iedzīvotāji arī dodas. Ja runājam par šīm te mazāk apdzīvotām vietām un vienas aptiekas atvēršanu es teiktu tā, ka tas šobrīd ir diezgan diskutabli. Ministrija, ir zināms, ka vienlaikus virza arī jautājumu par interneta tirdzniecību, kas nekādā veidā neveicinās šo mazo aptieku iespēju iedzīvotājiem no attālinātiem reģioniem, jo vienkārši iedzīvotājiem internetā iepirkties varētu būt ērtāk.”

Ekrānuzņēmums

Ekrānuzņēmums

Draudi aptieku pieejamībai

Neatkarīgā jau pērnā gada nogalē ziņoja, ka I. Viņķeles iesniegto noteikumu grozījumu spēkā stāšanās izraisīs konkurences samazināšanos, mazo aptieku slēgšanu, izspiedīs no tirgus vietējos uzņēmējus, sašaurinās farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, radīs draudus valsts drošībai. Neatkarīgā, balstoties uz Latvijas aptieku biznesa pārstāvju izteikumiem norādīja, ka MK noteikumu projektā ietvertajās normās salasāmas ārvalstu aptieku tīklu intereses izspiest no tirgus vietējos uzņēmējus.

Cita starpā LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzinumā par noteikumu projektu bija norādījis: “Aptieku izvietojuma samazināšana ir pretrunā ar Noteikumu projekta anotācijā ietvertajiem mērķiem, tostarp, nodrošināt patērētājiem labāku aptieku un farmaceitu pieejamību.”

Savukārt Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone atzinumā bija paudusi bažas, ka jaunie noteikumi “var radīt nepamatotus apgrūtinājumus” šobrīd Latvijā strādājošajām aptiekām, kā arī “var radīt konkurences ierobežojumus”.

Līdzūgu viedokli atzinumā paudusi Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne: “Ņemot vērā noteikumu projektā noteikto, ir sagaidāma aptieku skaita samazināšanās atkarībā no apdzīvotās vietas iedzīvotāju skaita. Tas, savukārt, nozīmē, ka konkrētajā apdzīvotajā vietā starp aptiekām samazināsies konkurence un iedzīvotājiem samazināsies izvēles iespējas, kurā aptiekā iegādāties medikamentus un saņemt farmaceitiskās aprūpes pakalpojumus.”

Draudi valsts drošībai

Bijušais akciju sabiedrības “Grindex” valdes priekšsēdētājs, tagad neatkarīgais akciju sabiedrības “RePharm” padomes loceklis Juris Bundulis, Neatkarīgās vaicāts, vai patiesi noteikumi par aptieku izvietojuma kritērijiem nāks par labu aptieku tīklam no Lietuvas, atbildēja: “Tieši tā! Tas atklājās arī Veselības ministrijas prezentācijā. Šo Ministru kabineta noteikumu projektā iestrādātā konstrukcija aizliegs Latvijā attīstīties lielākajam nacionālā kapitāla farmācijas uzņēmumam. Vienlaikus šie noteikumi pavērs Latvijas tirgū attīstības iespējas ārvalstu uzņēmumiem, pieminētajiem Lietuvas un citu valstu farmācijas biznesa tīkliem. Taču šīs attīstības iespējas notiks, nevis atverot jaunas aptiekas, bet gan pārdalot vietējo tirgu. Acīmredzami lielākie cietēji vispirms būs mazie uzņēmēji - gan individuālie uzņēmumi, gan vairāku aptieku īpašnieku uzņēmumi. Tieši uz viņu rēķina notiks ārvalstu biznesa attīstība. Mēs visu laiku esam lepojušies, ka Latvijā farmācijas nozare ir veiksmīgi attīstījusies un pierādījusi savu konkurētspēju atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas. Mums ir gan pētniecības bāze, gan ražotāji, gan lieltirgotavas, gan aptiekas. Tagad tam visam būs liels apdraudējums.” Viņš arī minēja ka ka nacionālais sektors valsts farmācijas biznesā ir viens no valsts drošības elementiem: “Izraisoties globālai krīzei, valstis saskaras ar pārtikas, medikamentu un enerģijas resursu problēmām. Tieši nacionālie uzņēmumi ir tie, kuri nodrošina šo medikamentu pieejamību arī krīzes situācijās, ļoti bieži pat uzņemoties finansiālu risku. Ārvalstu uzņēmumi vienā mirklī var pieņemt lēmumu izbeigt savu darbību Latvijā vai pārtraukt kāda medikamenta reģistrāciju un izplatīšanu, tādā veidā samazinot izvēles iespējas gan pacientiem, gan ārstiem. Vietējie uzņēmēji to nekad nedarīs.”.

Projekts

2020. gada Noteikumi Nr.

Rīgā (prot. Nr. . §)

Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji

Izdoti saskaņā ar Farmācijas likuma 5.panta 16.punktu

1. Noteikumi nosaka vispārēja jeb atvērta tipa aptieku (turpmāk - aptieka) un aptieku filiāļu izvietojuma kritērijus.

2. Apdzīvotā vietā (pilsētā, ciemā, mazciemā) ar iedzīvotāju skaitu, kas nepārsniedz 4000, var izvietot vienu aptieku.

3. Apdzīvotā vietā ar iedzīvotāju skaitu, kas pārsniedz 4000, maksimālo pieļaujamo aptieku skaitu aprēķina, dalot apdzīvotā vietā esošo iedzīvotāju skaitu ar 4000, un iegūtais rezultāts ir maksimāli izvietojamais aptieku skaits, matemātiski to noapaļojot līdz veselam skaitlim.

4. Minimālais attālums starp aptiekām apdzīvotu vietu robežās ir 500 metru rādiuss. Minētais attālums jāievēro arī aptiekai attiecībā pret aptiekas filiāli.

5. Šo noteikumu 4.punktā minētais nosacījums par 500 metru rādiusu nav piemērojams:

5.1. izvietojuma maiņas gadījumā aptiekai, kas izveidota farmaceita prakses, kopprakses (Civillikuma sabiedrības) veidā vai kapitālsabiedrības veidā, kur 100 procenti kapitālsabiedrības kapitāla daļu (akciju) pieder farmaceitam ne mazāk kā trīs gadus, ar nosacījumu, ka farmaceitam pieder ne vairāk kā divas aptiekas un farmaceitiskās darbības vietas maiņa notiek ne biežāk par vienu reizi trijos gados, kā arī ne tuvāk kā 500 metrus no citas aptiekas, kas atbilst šajā punktā minētajiem nosacījumiem.

5.2. izvietojuma maiņas gadījumā, nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētas ēkas ietvaros, arī gadījumā, ja ēkā ir vairākas telpu grupas vai dažādas adreses;

5.3. izvietojuma maiņas gadījumā 100 metru rādiusā no licencē vispārēja jeb atvērta tipa aptiekas atvēršanai (darbībai) norādītās farmaceitiskās darbības vietas adreses ne biežāk par vienu reizi trijos gados;

5.4. izvietojuma maiņas gadījumā vai atverot jaunu aptieku ārstniecības iestādes teritorijās, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus stacionārā. Ārstniecības iestādes teritorijās, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus stacionārā viens aptiekas īpašnieks var izvietot vienu aptieku, neatkarīgi no tā, vai minētā ārstniecības iestāde izvietota vienā vai vairākās ēkās, vai dažādās adresēs;

5.5. izvietojuma maiņas gadījumā vai atverot jaunu aptieku centrāli vadītos, speciāli projektētos un būvētos mazumtirdzniecības objektos ar kopējo platību vismaz 10 000 m2, kuros ir vairāk par 10 nomniekiem un viens nomnieks neaizņem vairāk par 70% no nomas platības, ar nosacījumu, ka mazumtirdzniecības objekts ir nodots ekspluatācijā pēdējā kalendārā gada laikā un tajā nav aptiekas. Šādā mazumtirdzniecības objektā var atvērt vienu aptieku.

6. Ārpus apdzīvotām vietām drīkst izvietot tikai aptieku filiāles, ievērojot Farmācijas likumā noteiktos to atvēršanas nosacījumus.

7. Šajos noteikumos minētos attālumus nosaka Zāļu valsts aģentūras uzturētajā aptieku kartē, nepieciešamības gadījumā papildus izmantojot citas publiski elektroniskā vidē pieejamas kartes, kurās var identificēt nepieciešamo objektu un noteikt attālumus starp tiem. Mērījumu veic pa iedomātu taisnu līniju starp aptieku apmeklētājiem paredzēto aptieku ieeju viduspunktiem. Mērījumu veikšanai komersants Zāļu valsts aģentūrai iesniedz Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētas ēkas aktuālu stāva plānu, kurā norādīts apmeklētājiem paredzētais aptiekas vai filiāles ieejas viduspunkts, papildus norādot aptiekas vai filiāles ieejas viduspunkta globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) X un Y koordinātas. Lai precizētu veiktos mērījumus, Aģentūrai ir tiesības pieprasīt minētajam komersantam (vai strīdus gadījumā - citai ieinteresētajai personai) iesniegt sertificēta mērnieka mērījumu ar precizitāti ne mazāku par 2 metriem.

8. Aptieka, kas uzsākusi savu darbību līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim, ir tiesīga esošo izvietojumu saglabāt, bet izvietojuma maiņas gadījumā nodrošina jaunā izvietojuma atbilstību šiem noteikumiem. Attiecībā uz aptiekām, kas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim atrodas ārstniecības iestādes teritorijās, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus stacionārā, 5.4. punkta otrs teikums piemērojams ar brīdi, kad beidzas nomas līguma, kas noslēgts pirms šo noteikumu spēkā stāšanās brīža, termiņš. Ja aptieku skaits attiecīgajā apdzīvotajā vietā pārsniedz šo noteikumu 2. un 3. punkta maksimāli pieļaujamo aptieku skaitu, tā izvietojumu ir tiesīga mainīt tikai šo noteikumu 5. punkta gadījumos.

9. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2011.gada 2.augusta noteikumus Nr.610 "Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 125.nr.; 2013, 177.nr.; 2016, 87. nr.).

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Veselības ministre I. Viņķele

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!