Lembergs analizē JKP programmu: Lielāki meli līdz šim nav redzēti!

© Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Lielāki meli kā Jaunās konservatīvas partijas (JKP) valdības deklarācijas plānā līdz šim nav redzēti pilnīgi nevienā partijas programmā, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs, norādot, ka Jāņa Bordāna Ministru kabineta (MK) darba plāns, kurš gan vairs nav spēkā, ņemot vērā viņa atsaukšanu no premjera amata kandidatūras, ir sastādīts, ņemot vērā tā sponsoru intereses.

“Bordāns lieliski prot melot, pat aci nepamirkšķinot - vienkārši izcili un pārliecinoši,” uzskata Lembergs. “JKP priekšvēlēšanu programmā ir ierakstīti tik milzīgi meli, kādi līdz šim nevienā partijas programmā nav bijuši,” uzsvēra Ventspils mērs.

Viņš atgādināja, ka Finanšu ministrija (FM) ir aprēķinājusi, ja Jaunās konservatīvās partijas solījumu īstenošana izmaksās teju 1,7 miljardus eiro, taču, pēc Lemberga domām, tā summa varētu būt vēl lielāka, jo 1,7 miljardu summā nav iekļautas kompensācijas pašvaldībām, kas būtu jāpiešķir, saskaņā ar JKP programmā atsevišķi iekļautajiem punktiem. “Tā kā tie kopumā varētu būt pat 2 miljardi eiro. Var jau teikt, ka iekšzemes kopprodukts aug par 4% un ka arī nodokļi augs, un ka budžets ir 10 miljardi eiro, tad plus 4%, tas tomēr ir vēl 400 miljoni eiro, bet lieta tāda, ka darba samaksa tautsaimniecībā aug par 10% un inflācija vēl par 3%. To pieaugumu jau “noēd” tekošās vajadzības. Tā kā tie 2 miljardi eiro ir papildus tam, kas ir jāsedz jebkurā gadījumā. Protams, ka tādu ciparu Latvijas valsts nevar “pacelt” un viņi jau arī nav norādījuši, kur ņems tādu naudu, jo apzinās, ka tas nav iespējams,” izteicās Lembergs.

Analizējot atsevišķus JKP solījumus, Lembergs norādīja, ka lielākā daļa no tiem ir bijuši meli un atsevišķi punkti ir iekļauti, pat neslēpjot savu sponsoru intereses.

Piemēram, JKP programmā ierakstīts punkts par to, ka lielās ostas nonāks pilnīgā valsts kontrolē. “Tas ir saistīts ar privatizāciju un viņu sponsoriem, kuru saknes meklējamas Krievijā. Visas viņu darbības ir jāvērtē caur šo prizmu,” uzsvēra politiķis.

Tajā pašā laikā plānots ne tikai pārņemt ostas pilnā valsts kontrolē, bet pārskatīt arī ostu nomas līgumus, lai infrastruktūru varētu pārdot un iznomāt investoriem. “Komersantiem ir noslēgti līgumi uz 30, 40 gadiem un uz to pamata ir uzbūvētas noliktavas, kravu laukumi, veiktas investīcijas desmitiem miljonu eiro apmērā, un tagad pēkšņi atnāk jauna vara un pasaka, ka pārskatīs noslēgtos nomas līgumus. Piemēram, līgums ir noslēgts par 4 eiro par kvadratūru, bet viņi tagad noteikts, piemēram, par 40 eiro. Tiesiskā valstī tas ir iespējams? Nav, bet viņiem programma sākas ar tiesisku valsti,” norādīja Lembergs, turpinot, ka iecere pārdod ostas infrastruktūru norāda uz JKP vēlmi privatizēt pašvaldības un valsts īpašumus, un šāda privatizācija esot bijusi vērojama vien pirms 20 gadiem. “Viņu aktivitāšu priekšā Andris Šķēle nobāl,” piebilda politiķis.

Tāpat “konservatīvie” neesot pakaunējušies ar savu programmu izpatikt ar to sponsoru saistītam uzņēmumam “Skulte LNG terminal”, jo viens no programmas punktiem paredz atbalstīt nacionālā gāzes termināla realizāciju Skultē, lai nodrošinātu gāzes piegādes neatkarību no Krievijas.

“Viņi ieraksta, ka tas ir nacionālais termināls, lai gan tas nav nekāds nacionālais termināls, bet privātais. Viņi plāno, ka to finansē valsts, bet pārvalda viņu sponsors. Te viņi ieraksta sponsora intereses savā programmā, pat aci nepamirkšķinot,” uzsvēra Lembergs.

JKP paredzēja arī lielo valsts akciju uzņēmumu pārdošanu vai obligātu akciju izvietošanu biržā. “Ja runa ir par valsts un pašvaldības uzņēmumiem, tad JKP pārkāpj Pašvaldību hartu, kas nosaka, ka pašvaldībām ir pašām savs īpašums, kas ierakstīts zemesgrāmatā. Var jau atņemt īpašumu, bet tad ir jāpieņem likums par nacionalizāciju,” skaidroja Lembergs, turpinot, ka “jaunā boļševiku partija faktiski ir nolēmusi veidot tādu sistēmu, kāda bija Padomju laikā - vietējās padomes, kas ir pakļautas Ministru kabinetam un ministriju struktūrvienībām.”

Savukārt, runājot par plāna punktu, kas nosaka administratīvo un pašvaldību reformu, Lembergs uzsvēra, ka tās ir divas atšķirīgas lietas. “Viņi nesaprot starpību starp šiem diviem jēdzieniem, kas norāda uz absolūtu nekompetenci,” uzsvēra politiķis, turpinot, ka JKP raksta par piecu plānošanas reģionu saglabāšanu, bet tos vadīs Ministru kabineta iecelti prefekti. “Plānošanas reģionus ir izveidojošas pašvaldības, un plānošanas reģioni pieder pašvaldībām, un to vadītājus ieceļ pašvaldības sapulcē, un nekāds MK nevar iecelt. Viņi pat neorientējas tādā pietiekami vienkāršā jautājumā, kā Latvijā ir izveidoti un pārvaldīti plānošanas reģioni,” sašutis bija Lembergs.

“Tiek plānots izveidot Rīgas apriņķi, kur ietilps visi Pierīgas novadi un Rīgas pilsēta. Tur būs divu līmeņu pārvaldes sistēma. Jūs iedomājāties, kāds tur sāksies bardaks? Kāda jēga taisīt viena līmeņa pārvaldes sistēmas vietā divu līmeņu? Vienkārši viņi Rīgā nav pie varas, un, lai tur nokļūtu, viņi izveido vēl vienu pārvaldes posmu,” skaidroja politiķis.

Šī iecere saistīta arī ar plānotajām pārmaiņām kultūrā. “Visas investīcijas, kas paredzētas kultūrai, ir paredzētas tikai Rīgā. Jautājums - kāpēc? Viņi izveidos jaunus apriņķus, kur viņi būs saimnieki, līdz ar to tās investīcijas aizies tajā saimniecībā, kuru viņi pārvaldīs. Tik vienkārši,” paskaidroja politiķis.

Viņš atgādināja, ka vienlaicīgi viņu priekšvēlēšanu programmā paredzēja arī samazināt valsts un pašvaldību sektorā strādājošo skaitu par 30%, kā arī ministriju apvienošanu, nosakot 13 ministriju vietā astoņas. Tāpat no JKP piedāvātā valdības darbības plāna esot izņemts punkts par skolu, bērnudārzu un pašvaldību slimnīcu nacionalizēšanu. “Šai ziņā viņi ir atkāpušies no saviem populistiskajiem solījumiem,” piebilda politiķis.

Programmā gan esot vērojami ne tikai meli un vēlme sagrābt varu, bet arī neloģiskas pretrunas. Piemēram, viens programmas punkts paredz pilsētu un novadu priekšsēdētāju pilnvaru termiņu ierobežošanu līdz diviem termiņiem, kamēr citviet rakstīts, ka uz desmit gadiem. “Desmit gadi nekādi nesanāk, jo pašvaldības vadītāju ievēl uz četriem gadiem. Vai nu astoņi, vai divpadsmit,” piebilda Lembergs.

Arī plāns, lai lauksaimniecības no katra hektāra gūtu pēc iespējas lielākus ienākumus - 1000 eiro, esot nereāls. “Šobrīd tas normatīvais akts ir noteikts attiecībā uz biosaimniecībām un šobrīd tie ir 240 eiro. Vai dažu gadu laikā var pacelt tādu kapitālu? Nevar. Viņi atkal nosauc ciparu un ar to parāda savu totālu nekompetenci,” ass savos izteikumos bija politiķis.

“Lielākais kronis ir ar dzelzceļa elektrifikāciju”, norādīja politiķis, skaidrojot, ka programmā ierakstīts, ka dzelzceļa elektrifikāciju iecerēts īstenot nelielos apjomus. “Viņi būtībā ir ierakstījuši to pašu, kas jau apstiprināts valdības lēmumā. Viņi blefo,” izteicās Lembergs, atgādinot, ka sākumā JKP bija aicinājusi šo naudu novirzīt zinātnei, taču tie esot meli, jo Eiropas Komisija piešķīrusi naudu transporta nozarei ar mērķi samazināt CO2, līdz ar to nevar ieguldīt zinātnē. “Mēs labi saprotam, ka šajā ziņā transportam ar zinātni nav nekāda sakara,” piebilda Lembergs.

Lembergs uzsvēra, ka pēc valdības veidošanas sarunu izgāšanās Bordāns neko citu nav izdomājis, kā atbildību par savu neveiksmi novelt uz viņu. “Es esot bijis tas, kurš izgāzis gaišo tēlu un laimes nesēju ar savām oligarha interesēm. Tālāk par manu personu nav tikuši,” izteicās politiķis, piebilstot, ka patiesībā “sliktam dejotājam pat kājas maisa”.

Kā zināms, Jaunās konservatīvās partijas premjera amata kandidāts Janis Bordāns šonedēļ atteicās no turpmākas valdības veidošanas pēc tam, kad apvienība “Attīstībai/Par!” (AP), Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) un “Jaunā Vienotība” (JV) paziņoja, ka nestrādās Bordāna valdībā.

Avots: www.labdien.lv

Svarīgākais