Kas jauns sagaida vēlētājus un Saeimas deputātu kandidātus vēlēšanās oktobrī, kādas neērtības nav novērstas un cik būtiski vēlēšanu kārtība un sistēma var ietekmēt aktivitāti un attieksmi pret varu? Neatkarīgās intervija ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāju Arni Cimdaru, kurš vēlēšanu procesu vada jau 21 gadu.
Neatkarīgā: - Kas būtisks ir mainījies uz šīm vēlēšanām, salīdzinot ar iepriekšējām?
Arnis Cimdars: - Tāpat kā līdz šim, vēlētāji var doties uz jebkuru iecirkni, līdzi ņemot pasi. Kuram pases nav, tiks izgatavotas vēlētāju apliecības, kas iepriekš būs jāizņem. Nedaudz ir mainījies mandātu skaits pa apgabaliem - Rīgā tas ir pieaudzis, Zemgales apgabalā palicis nemainīgs, pārējie trīs apgabali zaudējuši pa vienam mandātam līdz ar iedzīvotāju skaita sarukumu.
Ir jaunumi kandidātu sarakstu iesniegšanas kārtībā. Sarakstus var iesniegt tikai partijas, kuras reģistrētas ne vēlāk kā gadu pirms vēlēšanām, un partijas vai partiju apvienības, kurās ir vismaz 500 reģistrētu biedru.
- Vai tiek arī pārbaudīts, vai šie 500 biedri ir reāli, vai nav kādi pierakstīti, izstājušies?
- Datu atbilstība ir partiju atbildība un Uzņēmumu reģistra (UR) uzdevums šo skaitli fiksēt. Kad grozīja šo normu, CVK panāca vien to, ka skaits attiecas uz pēdējo gadu. Mēs informāciju ņemam no UR, bet UR, cik saprotu, nav pienākums pārbaudīt uzrādīto biedru skaita patiesumu.
- Tad šo datu atbilstību realitātei neviens nepārbauda?
- Nevaru pateikt, jo tas nav CVK kompetencē. Iespējams, UR visus vai izlases veidā kaut kā pārbauda, nezinu.
Šogad vainagojās ar rezultātu ideja, ko CVK virzīja pirms gadiem sešiem: izmantot to deputātu kandidātu datus, kuri jau kā valsts amatpersonas Valsts ieņēmumu dienestā iesnieguši deklarācijas. Izmantojam jau esošos datus, tos nedublējot un aiztaupot kandidātiem pūles, piemēram, atcerēties savu mantisko stāvokli, kāds bija gadumijā. Dati arī tiek salīdzināti ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem, novēršot kādas neprecizitātes, kuru dēļ dažkārt nācies atlikt biļetenu drukāšanu. It kā sīkums, bet šīs lietas sakārtošana mums prasīja sešus gadus.
- Kas vainīgs pie tā, ka, pretēji solītajam, ar ID kartēm vēlēšanās tomēr nevarēs nobalsot un vēlētāji būs spiesti ķēpāties ar vēlētāju apliecības izņemšanu?
- Jau sākotnēji, domājot par ID kartēm, atgādinājām, ka tajās nevar iespiest spiedogu par piedalīšanos vēlēšanās, ja ID kartes taisa ar nemaināmu informāciju čipā. Pašvaldību un Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās nav problēmas, jo tajās ir iepriekš sagatavoti saraksti pa iecirkņiem. Problēma saglabājas uz Saeimas vēlēšanām un referendumos. Sevišķi šī problēma aktualizējās 2014. gadā, kad varēja izvēlēties ID karti vai pasi. Un taisnība tiem vēlētājiem, kuri ir neapmierināti ar ierobežojumu balsot ar ID karti, jo tika solīts, ka tas būs pilnvērtīgs dokuments. Diemžēl koncepts netika realizēts līdz galam, likumdošana atpalika un netika mainīta visos aspektos. Kad 2014. gadā noskaidroju, ka jau ir pāri par 20 000 cilvēku bez pases, kuri lielākoties pasi nav ņēmuši ekonomisku apsvērumu dēļ, secinājām, ka nebūtu pamatoti piespiest viņus izņemt pasi, lai to izmantotu tikai vēlēšanās. Uzrunāju premjeri Laimdotu Straujumu, kura izprata problēmu. Līdz tam mani nesadzirdēja. Tad vasaras laikā tika rasts vienreizējs risinājums, lai tie 27 520 cilvēki, kuriem uz vēlēšanu dienu nebija pases, varētu tajās piedalīties. Vēlētāju apliecības izņēma 5365 cilvēki, apmēram 20%, no tiem vēlēšanās piedalījās 4871. Uz to brīdi labāka risinājuma nebija. Izsniegt pases šiem cilvēkiem bez maksas būtu ļoti dārgi, kamēr vienas vēlēšanu apliecības izgatavošana izmaksāja 18 centu.
Bet toreiz tika spriests, ka šis būs vienreizējs risinājums. Pusgadu pēc Saeimas vēlēšanām visām frakcijām atgādinājām par šo problēmu un piedāvājām risinājumus. Frakcijas noklausījās, bet neviena neko tālāk nevirzīja, un jautājums pakārās gaisā. Cilvēku bez pasēm skaits turpināja pieaugt. Kad pagājušā gada sākumā atgriezās pie šā jautājuma Valsts pārvaldes pašvaldību lietu komisija, deputāti nosprieda, ka jāsaglabā šis pagaidu risinājums, un ar likuma grozījumiem noteica, ka arī šajās vēlēšanās būs vēlētāja apliecības. Šobrīd tās varētu būt nepieciešamas jau ap 60 000. Cik no viņiem pēdējās divās nedēļās pirms vēlēšanām aizies pakaļ šīm bezmaksas apliecībām, kuras tiks izgatavotas visiem, kam nav pase, ir aktuāli. Tā jāizņem PLMP nodaļā, kurā ir izsniegta ID karte, bet vēlētājs var lūgt to izsniegt arī citā nodaļā. Vienlaikus tika pieņemts arī lēmums rast risinājumu, lai 2022. gadā būtu iespējams nobalsot gan ar ID karti, gan pasi.
- Kā tas būtu iespējams?
- Ir dažādi risinājumi. Sākšu ar, manā skatījumā, nenopietnāko, bet lētāko - nagu krāsošanu ar speciālu tinti. Bet - ko darīt cilvēkiem, kuriem ir dekoratīvie nagi, kuri atnākuši uz iecirkni ar nosaitētu vai ieģipsētu plaukstu? Nedaudz dārgāks risinājums ir ar neredzamo krāsu, bet tad vajadzīgas ultravioletās lampas. Šāda tehnoloģija parasti tiek lietota valstīs, kurās ir problēmas ar vēlētāju sarakstu sagatavošanu - ļoti lielās valstīs, kur nav centralizētas elektroniskas datubāzes, piemēram, Indijā, kā arī valstīs, kurās ir problēmas ar vēlētāju sarakstiem, jo notiek karadarbība, ir bēgļi. Bet arī tas ir palīgpasākums pie sarakstiem, nevis kontroles pamatveids.
Otra galējība būtu tikai online reģistrēšana bez iepriekš sagatavotiem sarakstiem. Iecirknī tiktu pārbaudīta informācija par vēlētāju reģistra centrālajā datubāzē, vai vēlētājs jau nav nobalsojis. Šis ir visdārgākais veids un, manuprāt, arī bīstams.
- Kibernedrošs?
- Kibernedrošs un nedrošs arī gadījumā, ja kādā brīdī pārtrūkst sakari. Manuprāt, par to nebūtu prātīgi runāt, kaut gan zinu, ka tieši šāds projekts tiek gatavots Vides un reģionālās attīstības ministrijā, kura vēta, kā izpildīt nosacījumu, ka ID kartes būs obligātais rīks. Arī vairāki autoritatīvi Eiropas eksperti atzīst, ka tas ir pārāk riskanti. Primārais jau nav ID kartes lietošana, bet leģitīma varas maiņa.
Ir vēl variants: saglabāt vēlētāju apliecības un ieviest visiem. Piemēram, Rumānijā ir ID kartes un ir vēlētāju apliecības. Bet jādomā risinājumi, ko darīt, ja vēlētājs pirms vēlēšanām ir pazaudējis šo dokumentu.
Manuprāt, pragmatiskāk būtu pakāpeniski pāriet uz elektronisku reģistrāciju. EP vēlēšanās nākamgad ir balsošana atbilstoši iepriekš sagatavotiem sarakstiem. Rosinām, ka iepriekšējās balsošanas dienās var nobalsot tajā iecirknī, kurā esi reģistrēts, bet nobalsot jebkurā citā iecirknī bez iepriekšējas brīdināšanas var tikai tad, ja šis iecirknis var tiešsaistē sazināties ar iecirkni, kurā vēlētājs bija reģistrēts. EP to varētu izmēģināt iepriekšējās balsošanas dienās. Ja gadījumā konkrētajā iecirknī nav sakaru, tad sestdien varēs vēl doties uz savu iecirkni, bet katrā ziņā šī vilšanās par nespēju nobalsot nebūs pēdējā brīdī, kad vairs neko nevar mainīt. EP vēlēšanas būtu kā pilotprojekts, kurā iegūtu pieredzi, saprastu, kur ir problēmas, kuras varētu novērst divu gadu laikā līdz pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā, kas jau būtu ļoti labs ģenerālmēģinājums. Un tad jau Saeimas vēlēšanās uztaisām vēlētāju sarakstus un ejam uz jebkuru iecirkni, tajā skaitā ar ID karti!
- Ja iepriekš no 27 tūkstošiem vēlētāju apliecības izņēma tikai nedaudz vairāk kā 5000, no kuriem 500 neaizgāja uz vēlēšanām - mazāk nekā 20% no ID karšu īpašniekiem piedalījušies vēlēšanās, kas ir ievērojami mazāk nekā vidējā aktivitāte. Ja tagad bez pasēm ir 60 000, tad prognozējams, ka ļoti daudzi vēlēšanās nepiedalīsies. Neizlēmīgie, neaktīvie vēlētāji, kuriem tiešām ir sarežģīti izņemt vēlētāja apliecību vai arī viņiem vēlēšanas nešķiet pietiekami būtiskas?
- Varam minēt, ka cilvēki bez pasēm nav aktīvi ceļotāji, viņiem nav lielas rocības, bet grūti pateikt, vai viņiem ir motivācija piedalīties vēlēšanās. Daļai var būt objektīvas grūtības izņemt apliecību - ir jāizbrīvē laiks un jābūt iespējai tikt PMLP tās darba laikā, kas arī ne visiem ir vienkārši. Ne visos novados ar lielu teritoriju ir PMLP nodaļas, dažkārt jābrauc uz blakus pašvaldību. Jā, šis ir apgrūtinošs risinājums, cilvēkam jābūt motivētam. Vienīgais pozitīvais - šis ir lētāks risinājums nekā citi un ir mazāk papildus jāiespringst.
- Sūtīt pa pastu vēlētāju apliecības būtu nedroši?
- Šo jautājumu apspriedām ar PMLP vadību. Apsvērām domu tās sūtīt nevis katram uz pastkastīti, bet uz pasta nodaļu - pasta nodaļu ir vairāk, cilvēkiem labāk zināmas, tuvāk, to darbalaiki ir garāki, tās strādā arī sestdienā. Tas rada nelielas papildu izmaksas, bet daudziem vēlētājiem šāds risinājums būtu ērtāks.
- Neatbalstīja šo ideju?
- Teorētiski to var ieviest, bet, vai tas tā būs, jājautā PMLP.
- Latvijas Krievu savienība plāno pieteikt Tatjanu Ždanoku, kurai iepriekš kandidēšana Saeimas vēlēšanās atteikta kā personai, kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies pretvalstiskā organizācijā - interfrontē. Satversmes tiesa (ST) likumā noteikto aizliegumu nav atcēlusi, bet liek CVK par katru kandidātu pārliecināties, vai tas ar savu rīcību vēl joprojām apdraud valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus. Kā praktiski to paveiksiet neilgā laikā?
- Līdz šim vēlēšanu likuma nosacījumi bija melnbaltā veidā - ja tiesas spriedums paredz svītrot, svītrojam, sprieduma nav - nesvītrojam. Kad skaidri zināms, ka uz cilvēku attiecas ierobežojumi, bet nav tiesas sprieduma, informāciju par kandidātu pārsūtām tiesībsargājošajām iestādēm, kuras ierosina pārbaudes lietu, un, ja ir attiecīgs tiesas spriedums, cilvēks zaudētu mandātu. ST šo kārtību ir mainījusi, nosakot, ka CVK arī vērtē, sakot, ka varam prasīt informāciju no kompetentām institūcijām. Pēc tās saņemšanas CVK locekļi balso - lai pieņemtu lēmumu, par to jānobalso pieciem komisijas locekļiem, nevis vienkārši vairākumam no klātesošajiem.
- Varat lemt subjektīvi vai tikai, balstoties uz drošības iestāžu atzinumiem, ka kandidāts apdraud vai neapdraud valsts drošību?
- Tā kā mūsu lēmumu var apstrīdēt tiesā, mums jārēķinās ar potenciālajiem tiesu darbiem. Tas nozīmē, ka būs jāpievieno lēmuma skaidrojums.
- Ja sarakstu iesniedz pēdējā dienā, vai var visu laikā pārbaudīt, saņemt iestāžu atzinumus, pārsūdzēt?
- Termiņi ir saīsināti un ir saistoši ne tikai CVK, bet jebkurai valsts iestādei, kurai CVK prasa informāciju, arī tiesa lietu skata vienā instancē un saīsinātā laikā. Bet, protams, nevaram atlikt vēlēšanas līdz brīdim, kamēr nonāks līdz gala spriedumam, sevišķi, ja to apstrīdēs ne tikai Augstākajā tiesā, bet vēl Eiropā. Vēlēšanas notiks par tiem kandidātu sarakstiem, kuri būs spēkā uz to brīdi, kad vairs nevar atlikt vēlēšanu zīmju iespiešanu. Ja lēmums kādu neapmierina, ir noteikts turpmākais tiesiskais risinājums.
- Nereti uz Saeimu kandidē arī pašvaldību deputāti, bet pirmo reizi no pašvaldības, konkrēti - Rīgas domes, aizmukt gatavi visi deviņi ievēlētie Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāti. Nav nepieciešamas kādas likumdošanas izmaiņas?
- Tas ir jautājums politiķiem. Jā, nereti viens un tas pats cilvēks startē visās vēlēšanās pēc kārtas - Saeimas, pašvaldību, EP. Līdz šim sabiedrībā šāda kārtība nav raisījusi neapmierinātību. Jautājums, kā jūtas tie cilvēki, kuri balsoja par konkrētām personām, liekot plusus un mīnusus, varbūt tieši aizgājušo kandidātu dēļ izvēloties konkrēto listi.
- Diskusijas raisījusi arvien pieaugošās diasporas balsu pieskaitīšana Rīgai, lai gan ļoti daudz emigrē no reģioniem. To nevajadzētu pārskatīt? Piemēram, balsot par to vietu, no kuras emigrējuši vai, kas nav dzimuši Latvijā, no kurienes senči, vai kur jūtas piederīgi.
- Par to es jau izsakos gadus desmit, ka pragmatiskāk un pareizāk būtu ļaut vēlētājiem deklarēt savu piederības vēlēšanu apgabalu, neatkarīgi no tā, vai cilvēks deklarējis savu dzīvesvietu ārzemēs vai Latvijā. Ieviešot minēto kārtību ar vēlētāju sarakstiem ID kartēm, tas būtu iespējams. Bet tam vajadzīga politiskā griba, tas ir parlamenta, deputātu jautājumus.
- Esat ar viņiem runājis?
- Jā. Daļa uz to raugās pozitīvi, bet kopumā atbalstīts un virzīts tas nav. Ceru, ka uz 2022. gada vēlēšanām šis jautājums atrisināsies.
Ir vēl otrs ceļš, kā risināt šo disproporciju - noteikt mandātu skaitu nevis iepriekš, bet pēc faktiskā balsojuma. Ārzemēs dzīvo krietni vairāk vēlētāju nekā oficiāli reģistrēti, turklāt balsošana jau šobrīd notiek, neievērojot apgabalu robežas - var nobalsot jebkurā iecirknī. Jautājums arī, vai ārzemēs esošo balsojums aizpilda visas tās vietas, kas ir paredzētas aizpildīt ārzemēs reģistrētajiem, to nav iespējams noteikt ar pases spiedoga sistēmu, kas ir vēl viens tās mīnuss.
- Kā, jūsuprāt, varētu mainīt «viss ir slikti, visi zagļi, nav par ko balsot» vēlētāju attieksmi? Vai to varētu mainīt citastarp ar kādām vēlēšanu sistēmas izmaiņām, paaudžu nomaiņu, politiskās kultūras maiņu vai ko citu?
- Vēlēšanu sistēmas izmaiņas vienmēr nes līdzi kaut kādu rezultātu, lai arī ne vienmēr cerēto. Kad grozīja kārtību, ka visos apgabalos nevar pieteikt viltus lokomotīves, arī kaut kas mainījās - samazinājās kandidātu sarakstu skaits, jo vajadzēja visos apgabalos spēcīgas, dažādas personības. Mainījās reklāmas. Mainot proporcionālo vēlēšanu sistēmu uz kombinēto, mainītos partiju taktika, uzrunājot vēlētājus. Bet tā nebūs panaceja, kas atrisinās visas problēmas.
Atbilde uz šo jautājumu pēc būtības ir daudz sarežģītāka. Kad puika ar irbuli rušina skudru pūzni, skudras, lai arī ir augsti organizēta sabiedrība, puiku vispār nespēj saskatīt. Tās, labākajā gadījumā, redz irbuli, kas grauj viņu māju, vai tikai puikas ēnu. Ja mēs nesaskatām kopsakarības, kā mijiedarbojamies ar valsts pārvaldīšanu, kur vēlēšanas ir tikai spidometra rādījums, cik daudzi no mums ir tuvu izpratnei, ka mēs esam tie, kas pārvalda valsti, nekas īpaši nemainīsies. Šobrīd izskatās, ka notiek manipulācija ar vēlētāju uz vēlēšanu laiku, kad tiek radīta cilvēkiem izjūta, ka viņi piedalās, bet pēc tam no līderu puses šī līdzdalības sajūta vairs netiek uzturēta. Un vēlētājs paļaujas, ka viņa vietā visu izdarīs citi, jo tā ir ērti, neseko vairs solījumiem, un jau tiek gaidītas nākamās vēlēšanas. Ja cilvēki saprastu šo būtību, tad mums būtu nevis 1% partijās, bet 30%, vairāk cilvēku sekotu līdzi tam, kā lietas virzās ne tikai savā sētā, savā novadā, bet arī tālāk.
- No otras puses, sabiedrības attieksme pret politiķiem nav tā labvēlīgākā. Iepriekš bija labs cilvēks, bet, tikko paziņoja, ka iestājies partijā un kandidēs vēlēšanās, attieksme krasi mainās.
- Jā, tas nevairo spējīgu cilvēku motivāciju piedalīties pārvaldībā.
- Bijusī deputāte Elīna Treija izteicās, ka pēc tam, kad paziņoja par kandidēšanu vēlēšanās, nesaņēma nevienu apsveikumu pretēji viņas krievu paziņām, kuri saņēma daudz uzmundrinājumu. Vai ir arī kaut kādas mentalitātes īpatnības?
- Diemžēl neesam vienīgā tauta, kura apgalvo, ka garšīgākais ēdiens ir tautietis. Droši vien tur ir daudz iemeslu, tur ir kaut kāda daļa nenovīdības un sāpju, kur cilvēki savu dzīves pieredzi reflektē uz tiem, kuri labāk saskatāmi.
- Cik izmaksās vēlēšanas?
- Ap trīs miljoniem eiro. Lielāko daļu izdevumu veido darba algas. Finansējums nav mainījies pēdējos desmit gadus, līdz ar to daudzviet kļūst problemātiski nokomplektēt vēlēšanu komisijas sastāvu. Lai arī minimālā stundas likme vēlēšanu komisiju locekļiem ir palielināta, minimālā robeža ir zemāka nekā stundas likme minimālajai algai. Ja gribam, lai iecirknī strādā izglītoti, adekvāti, izturēti cilvēki, kuri spēj tikt galā ar dažādiem uzdevumiem, atbildēt uz vēlētāju jautājumiem, vajadzētu šiem cilvēkiem maksāt vidējās algas stundas likmi.
