Par nacionālā naida izraisīšanu apsūdzētais Girss tagad dzīvojot Lielbritānijā

Bijušais organizācijas "Russkaja zarya" līderis Illarions Girss, kurš Latvijā apsūdzēts par nacionālā naida izraisīšanu un iepriekš bija lūdzis politisko patvērumu Krievijā, tagad dzīvojot Lielbritānijā, vēsta laikraksts "Kurzemes Vārds".

Bijušais organizācijas "Russkaja zarya" līderis Illarions Girss, kurš Latvijā apsūdzēts par nacionālā naida izraisīšanu un iepriekš bija lūdzis politisko patvērumu Krievijā, tagad dzīvojot Lielbritānijā, vēsta laikraksts "Kurzemes Vārds".

Kurzemes rajona tiesa Liepājā, kam jāskata apsūdzība Girsam par nacionālā naida izraisīšanu, aģentūrai LETA arī pēc atkārtota lūguma nesniedza informāciju par Girsa pašreizējo mītnes valsti, norādot uz Vispārīgo datu aizsardzības regulu. Kurzemes rajona tiesas pārstāve Velga Lūka vienīgi apstiprināja, ka Girss tiesu informējis par to, ka vairs neuzturas Krievijā un devies uz citu valsti.

Laikrakstam "Kurzemes Vārds" izdevies noskaidrot, ka apsūdzētais tiesu e-pasta sarakstē šomēnes informējis par savas dzīvesvietas adreses maiņu - turpmāk korespodence Girsam jāsūta uz Lielbritāniju, kur viņš praktizējot kā jurists. Tāpat Girss tiesai atsūtījis un lūdzis pievienot lietai raksturojumu, ko sniedzis britu karaliskais padomnieks Maikls Burnbaums un vācu advokāts Aleksandrs Brets.

Iepriekš, atrodoties Krievijā, Girss tiesai lūdza nodrošināt viņam iespēju tiesas sēdē piedalīties attālināti. Tiesiskā sadarbībā ar Krieviju tiesa nolēma lūgt iespēju Krieviju nodrošināt apsūdzētā piedalīšanos tiesas sēdē videokonferences režīmā. Ilgu laiku no Krievijas nekādas atbildes nebija, visbeidzot šogad tā informējusi, ka šo lūgumu nodrošināt nav iespējams, jo Girss Krievijā divas reizes aicināts uz tiesas sēdi, taču nav ieradies. Tāpat Kurzemes rajona tiesai pašlaik nav informācijas par to, vai Girsam Krievijā joprojām ir bēgļa statuss.

Kā ziņots, Kurzemes rajona tiesa Liepājā šonedēļ kārtējo reizi atlika Girsa lietas skatīšanu. Girss vēstulē tiesai iepriekš bija norādījis, ka kopš 2016.gada 3.maija viņš atradās Krievijā, jo, pēc paša teiktā, viņš Latvijā tiekot vajāts savas politiskās pārliecības dēļ, tāpēc nevarot ierasties tiesā. Girsa lūgums skatīt lietu bez viņa klātbūtnes iepriekš tika noraidīts, un tiesa lēma tiesiskā sadarbībā ar Krieviju lūgt iespēju nodrošināt apsūdzētā piedalīšanos tiesas sēdē videokonferences režīmā.

Savukārt tagad Girss informējis tiesu, ka vairs neuzturoties Krievijā un esot devies uz citu valsti. Tiesa plāno lūgt valsti, kurā viņš uzturas, lūgt nodrošināt Girsa dalību tiesas sēdē ar videokonferences palīdzību.

Tiesas sēdi nolemts atlikt līdz šī gada 25.oktobrim. Arī prokuratūra lūgusi atlikt lietas skatīšanu, pamatojot to ar nepieciešamību veikt grozījumus Girsam izvirzītajā apsūdzībā.

Prokuratūra aģentūrai LETA pagaidām vēl nav sniegusi skaidrojumu, ko un kāpēc plānots mainīt Girsam izvirzītajā apsūdzībā.

Girss ir nu jau bijušais organizācijas "Russkaja zarya" līderis. Kā liecina "Firmas.lv" informācija, 2017.gada 15.novembrī sākts organizācijas likvidācijas process. Kā organizācijas likvidatore norādīta Jeļena Osipova. Viņa kopā ar Girsu un Jevģeņiju Osipovu bija viena no trim "Russkaya zarya" amatpersonām no 2014. līdz 2017.gadam.

Kurzemes rajona tiesā Liepājā skatāmā Girsa krimināllieta ir saistīta ar 2014.gada novembrī tīmekļa vietnē "illarion.lv" publicēto rakstu.

Iepriekš lietas izskatīšanu tiesai nācies atlikt, jo Girss vairs neuzturas Latvijā un, pēc paša teiktā, atrodās Krievijā "bēgļa statusā".

Girss apsūdzēts pēc Krimināllikuma (KL) 78.panta 2.daļas par darbību, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, ja to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks vai ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu. KL par to paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Ziņots arī, ka Girss Krievijā iepriekš pieprasījis politisko patvērumu. Šādu soli viņš pamatoja ar to, ka Latvijā viņš tiekot vajāts saistībā ar viņa politisko darbību.