Gatavojoties Saeimas vēlēšanām, politiskajām partijām nākamgad būs daudz grūtāk sarūpēt kampaņai nepieciešamos līdzekļus. Sākot ar nākamā gada 1. janvāri, persona, ziedojot partijai un tās nākotnei, varēs atvēlēt vien 30% no iepriekšējā taksācijas gada ienākumiem. Līdz šim šādu ierobežojumu nebija.
Šādus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rosinātos grozījumus uz galīgo lasījumu politisko partiju finansēšanas likumā otrdien apstiprināja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.
KNAB ar šādu ierosinājumu Saeimā vērsās pēc tam, kad bija izanalizējis datus par partiju saņemtajiem ziedojumiem iepriekšējo Saeimas vēlēšanu gadā (2014.). Pārbaudē konstatēts, ka lielākās partijas, ieskaitot Vienotību, Nacionālo apvienību, Saskaņu, Latvijas Zemnieku savienību un Latvijas Zaļo partiju, saņēmušas 4,55 miljonu eiro ziedojumus.
Birojs, veicot pārbaudi šo ziedojumu atbilstībai normatīvo aktu prasībām, secināja, ka no ziedojumu kopsummas 1,04 miljonus eiro saziedojušas tādas personas, kuru veiktais ziedojums pārsniedz pusi no deklarētajiem ienākumiem, vai ziedoti pilnīgi visi iepriekšējos trīs gados gūtie ienākumi. Šādi ziedotāji taisnojušies, ka ikdienas tēriņus pēc vērienīgā ziedojuma tie varot nosegt ar ienākumiem, kas gūti pirms auditējamā perioda.
KNAB uzskata, ka tas rada šaubas par šo līdzekļu izcelsmi. «Lielākā daļa no šiem ziedojumiem ir no četriem līdz 15 tūkstošiem eiro. Līdz ar to secinām, ka apmēram par ceturto daļu no politisko partiju saņemtajiem ziedojumiem pastāv pamatotas šaubas par to izcelsmes avotu atbilstību likumam,» likumprojekta anotācijā pauž KNAB.
Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu fiziska persona gada laikā vienai partijai drīkst ziedot summu, kas nepārsniedz 50 minimālo mēnešalgu (šogad - 19 tūkstošu eiro). Ņemot vērā, ka dažiem turīgākajiem valsts uzņēmējiem vēlme finansiāli stimulēt kādu partiju ir krietni lielāka, nereti viņi naudu nodod trešajām personām, kas to nu jau savā vārdā ziedo attiecīgajai partijai. Dažādu juridisku nianšu dēļ, kurām šobrīd pievēršas KNAB, šādu mānīšanos ir sarežģīti atklāt.
Šie noteikumi nenoliedzami sarežģīs partiju centienus piepildīt organizāciju kases, lai varētu finansēt gan priekšvēlēšanu kampaņas, gan ikdienas izdevumus, jo vairāk tādēļ, ka atbildīgā komisija noraidījusi bez valsts finansējuma atstātās Vienotības Saeimas frakcijas politiķes Lolitas Čigānes priekšlikumu, kas partijām paredzēja 20 eirocentu lielu papildu piemaksu no valsts budžeta par katru vēlētāju, ja partija savā programmā īpaši pievērsusies jauniešu iesaistīšanai politikā un organizācijā ir šim nolūkam izveidota īpaša struktūrvienība.
Tiesa, kādreiz par Vienotības kasieri dēvētais, nu Latvijas attīstībai valdes loceklis Edgars Jaunups uzskata, ka šādi ierobežojumi partijām nodarīs vairāk laba nekā slikta, jo vairs nebūs pamata šaubīties par to, kā partijas tiek finansētas. «Šim ierobežojumam ir daudz vairāk pozitīva nekā negatīva, jo nebūs vairs spekulāciju par partiju finansēm, bet tas, vai cilvēki ziedo partijai vai neziedo, ir atkarīgs no partijas piedāvājuma,» saka E. Jaunups.
Tiesa, KNAB priekšlikumi, kurus nule apstiprinājusi atbildīgā komisija, ne tikai sarežģīs politisko organizāciju dzīvi, bet arī ļaus uzelpot to grāmatvežiem. Proti, KNAB uzskata, ka partijām piešķirtā valsts finansējuma tērēšanu regulējošie noteikumi aptver pārāk šauru izdevumu pozīciju loku, bet par to pārkāpšanu paredzētais sods - valsts finansējuma atņemšana - pārāk bargs.
Tādēļ birojs aicināja šīs normas saprātīgi pārskatīt, lai par formāliem pārkāpumiem nenāktos apturēt valsts finansējumu. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu apstiprināja, nosakot, ka lēmumu par valsts budžeta finansējuma izmaksas apturēšanu partijām uz gadu varēs pieņemt tad, ja no šīs naudas neatbilstoši izlietoti vairāk nekā 10%.
Pašlaik cita starpā valsts finansējumu partijas drīkst tērēt telpu īrei, sakaru un interneta pakalpojumu apmaksāšanai un pētniecības darbiem.
