SKANDĀLS: Erdogans nīderlandiešus nosauc par nacistu pēctečiem

© AP

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans sestdien draudējis atmaksāt Nīderlandei, kuras valdība anulējusi nolaišanās atļauju Turcijas ārlietu ministra Mevlita Čavušolu lidmašīnai, atsaucoties uz "apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai un drošībai", ko rada ministra nodoms aģitēt Nīderlandē dzīvojošos Turcijas pilsoņus 16.aprīlī gaidāmajā Turcijas referendumā balsot par Erdogana pilnvaru paplašināšanu.

"Viņi, šie fašisti, nacistu pēcteči, neko nesaprot no politikas vai starptautiskās diplomātijas," Turcijas prezidents paziņojis mītiņā Stambulā. "Jūs varat neuzņemt mūsu ministra lidmašīnu, bet paskatīsimies, kā jūsu lidmašīnas tagad ieradīsies Turcijā."

Kā ziņots, Nīderlandes valdība jau iepriekš bija likusi skaidri saprast, ka Turcijas ministra ieceri neatbalsta, tomēr Čavušolu sestdien pavēstīja, ka tik un tā dosies uz Roterdamu, un brīdināja, ka Nīderlandei tiks noteiktas "spēcīgas sankcijas", ja tā mēģinātu bloķēt viņa ierašanos.

Nīderlandes ārlietu ministrs Berts Kūnders ceturtdien paziņoja, ka viņa valsts sabiedriskās drošības apsvērumu dēļ "nekādā gadījumā" nesekmēs Čavušolu iecerēto viesošanos valstī. "Mēs nepiedalīsimies Turcijas valdības amatpersonas vizītē, kas vēlas veikt politisku referenduma kampaņu," viņš uzsvēra, piebilstot, ka informējis par to arī pašu Čavušolu.

Jau dienu pirms tam Roterdamas mērs Ahmeds Abutalebs pavēstīja, ka mītiņš atcelts, jo pasākuma norises vietas īpašnieks paziņojis, ka tā vairs nav pieejama.

Čavušolu sestdien izteicās, ka mītiņu aizliegšana ir "fašistiska prakse". Pēc viņa teiktā, kampaņas pasākumu atcelšana Nīderlandē un Vācijā liek domāt, ka pirms Turcijā gaidāmā referenduma par konstitūcijas grozījumiem, kas paplašinātu prezidenta pilnvaras, Eiropa "nostājusies "nē" pusē".

Nīderlandes valdība norāda, ka centusies ar Turcijas varas iestādēm atrast "pieņemamu risinājumu" Čavušolu iecerētajai kampaņai, taču vēl pirms šo sarunu pabeigšanas Turcijas varas iestādes publiski piedraudējušas ar sankcijām, un tas dara neiespējamus "saprātīga risinājuma meklējumus".

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais