Stīvēšanās par to, kurai no koalīcijas partijām ir pareizāka izpratne par sociālo apdrošināšanas modeli un mikrouzņēmumu nodokļu sistēmu, aizvien vairāk liecina par to, ka premjerministram Mārim Kučinskim sava plāna īstenošanai būs nepieciešams opozīcijas atbalsts. Tas radījis jautājumus par valdības stabilitāti, taču politologi un politiķi mierina – pamata uztraukumam nav.
Otrdien sasauktajā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Vienotība atkārtoti apliecināja, ka nepiekrīt M. Kučinska ierosinājumam atcelt obligātās sociālās iemaksas un palielināt mikrouzņēmumu nodokli līdz 15%. Partija joprojām uzstāj, ka labākais risinājums ir dot mikrouzņēmējiem izvēlēties - maksāt 15% nodokli vai obligātās sociālās iemaksas un piecu procentu mikrouzņēmumu nodokli.
Saskaņa vēl pierunājama
Neraugoties uz to, komisijas vadītājs Jānis Vucāns, norādot, ka laika līdz nākamā gada sākumam atlicis maz, premjera priekšlikumu pirmajā lasījumā tomēr virzīja uz rītdienas Saeimas sēdi. Vienotība šajā balsojumā pasīvi iebilda atturoties, taču likumprojekta virzīšanai uz Saeimu balsu pietika, arī par spīti tam, ka balsojumā atteicās piedalīties Saskaņa un Latvijas Reģionu apvienība.
Vienotība sola iesniegt savus priekšlikumus uz likumprojekta otro lasījumu, kuram Saeimā jānonāk ne vēlāk par 20. decembri. Savukārt liekot noprast, ka Saskaņa varētu arī atbalstīt premjera priekšlikumu, Saskaņas deputāts Igors Pimenovs norādīja, ka viņa pārstāvētajai partijai nepieciešams laiks, lai noformulētu savu pozīciju.
Saskaņa un citas opozīcijas partijas pretēji Vienotībai apliecinājušas arī to, ka gatavas atbalstīt obligāto sociālo iemaksu atcelšanu, tādējādi padarot ticamāku iespēju, ka M. Kučinskis savas ieceres varēs realizēt, tikai pateicoties opozīcijas atbalstam, jo Vienotība atgādina, ka tās Saeimas frakcija nodokļa palielināšanu un sociālo iemaksu atcelšanu neatbalstīs. Tiesa, tiek pieļauts, ka premjera pārstāvētajai Zaļo un zemnieku savienībai izdosies pārliecināt atsevišķus deputātus par pretējo, kaut arī frakcijā brīvā balsojuma nebūs.
Valdību negāzīs
Par spīti krasajai viedokļu atšķirībai, Vienotība uzsver, ka tās mērķis nekādā gadījumā nav destabilizēt valdību. Organizācija nenoliedz, ka ir pārliecināta - neveiklajā un uzņēmējus biedējošajā situācijā vainojama finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, taču pieprasīt viņas demisiju negrasās. To neļauj arī koalīcijas līgums, kas nosaka, ka tās locekļi apņemas «neierosināt un neatbalstīt deputātu pieprasījumus par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai atsevišķiem tā locekļiem».
Ja Vienotība nemainīs savu nostāju, tā, visticamāk, izbaudīs mirkli, kā premjers skaidros sabiedrībai nepieciešamību brāļoties ar visādi citādi no būtisku lēmumu pieņemšanas atstumto Saskaņu. Taču nopietnāku seku uz valdības stabilitāti tam nebūs, jo jaunas valdības veidošana būs visus labēji centriskos spēkus pārāk degradējoša.
Slidena taciņa
Tam, ka valdības stabilitāte šobrīd nav apdraudēta, piekrīt arī politologs Jānis Ikstens. «Tas [opozīcijas izmantošana lēmumu pieņemšanā] nav nekas neparasts. Tādas lietas notiek diezgan bieži. Es šeit neredzu nekādu tūlītēju apdraudējumu valdībai, turklāt Vienotība arī teikusi, ka tai nav nekas pret šo valdību kopumā,» saka eksperts.
Gadsimta sākumā no Latvijas ceļa ievēlētais premjerministrs Andris Bērziņš atsaucas uz koalīcijas sadarbības līgumu. Viņš uzskata - ja līgumā nav nostiprināts liegums izmantot opozīcijas balsis kaut kādu lēmumu pieņemšanai, valdībai nekas nekaitēs.
«Ja tas nekur nav atrunāts, tas, ka koalīcijā viedokļi dalās un jautājums tiek atrisināts demokrātiski - ar balsošanas palīdzību, ir iespējams,» saka bijušais premjers.
Viņš arī norāda, ka, lai gāztu valdību, kādai no partijām jābūt motivētai to darīt, taču par to pagaidām nekas neliecinot. «Partneri mēģina neteikt kaut ko sliktu par otru, bet profilēties un iezīmēties. Politikā jau pēc būtības nav nekā svarīgāka, kā atrast ienaidnieku, uz kura fona vari profilēties. Ja kāds mēģina profilēties uz savu koalīcijas partneru fona, tas ir saprotams politikā. Bet vai tas ir pareizi - domāju, ka ne,» norādot uz Vienotības ietiepību, saka A. Bērziņš.
To, ka opozīcijas balsu izmantošana nav retums, apliecina arī pagājušā gadsimta nogalē valdību vadījušais Guntars Krasts (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK). «Par kādiem atsevišķiem jautājumiem tas nav retums, kad opozīcija piedalās daļas pozīcijas viedokļa atbalstīšanā,» saka G. Krasts un tūliņ piebilst, ka dažkārt opozīcija to dara, lai šķeltu koalīciju. Tas, vai opozīcijai izdodas no šādiem balsojumiem ietirgot sev kādu labumu vai pat veicināt valdības krišanu, ir atkarīgs tikai un vienīgi no viedokļu plaisas lieluma koalīcijas partneru starpā.
Aizdomīgāks ir kādreizējais Jaunā laika (Vienotības kodola) līderis un bijušais premjers Einars Repše. «Opozīcijas izmantošana lēmumu pieņemšanā jau ir ļoti tuvu kritiskajai līnijai, ja ne pat pāri tai. Tā nebūs parasta prakse vienā stabilā valdībā un koalīcijā. Ja tas reizi nejauši nonāk kādā jautājumā, kur iekšienē brīvais balsojums, tad var caur pirkstiem skatīties. Bet, ja kā metode un atkārtoti, tas liecina par problēmām,» saka E. Repše.