Deputāti diskutē par tirdzniecības līgumiem ar ASV un Kanādu

Saeimas Eiropas lietu komisijā deputāti šodien uzklausīja Ārlietu ministrijas ziņojumu par šonedēļ Eiropadomē skatāmajiem jautājumiem, lielu uzmanību pievēršot brīvās tirdzniecības līgumiem ar Kanādu un ASV.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) šodien deputātiem norādīja, ka Eiropadomes sēdē 20. un 21.oktobrī būs četri jautājumu bloki - migrācija, tirdzniecība, dažādi globālie un ekonomiskie jautājumi, kā arī ārējās attiecības.

Ministrs norādīja, ka attiecībā uz migrāciju tiks izvērtēta pašreizējā situācija, galvenokārt iekšējo un ārējo robežu stāvoklis. Eiropadome uzklausīs Eiropas Komisijas ziņojumu par paveikto darbā pie partnerībām ar prioritārajām nelegālās migrācijas izcelsmes un tranzīta valstīm, kā arī Eiropas Savienības (ES)-Turcijas vienošanās īstenošanā.

Eiropadomes uzmanības lokā būs arī ar ES ārējās robežas aizsardzību un kontroles nodrošināšanu saistītie jautājumi, tostarp Eiropas Robežu un krasta apsardzes ātrās reaģēšanas spēju nodrošināšana līdz gada beigām.

Ministrs uzsvēra, ka ES ārējo robežu stiprināšana patlaban ir prioritāra un ir jāpadara intensīvāks darbs ar trešajām valstīm. Rinkēvičs bilda, ka arī Latvija sniegs savu ieguldījumu Eiropas Robežu un krasta apsardzei, nodrošinot personālu - 30 robežsargu sastāvā -, kā arī tehnisko aprīkojumu tās efektīvas reaģētspējas izveidei.

Viņš arī norādīja, ka Latvijas pozīcija ietver atbalstu darbam pie partnerību noslēgšanas ar prioritārajām izcelsmes un tranzīta valstīm - Etiopiju, Mali, Nigēriju, Nigēru un Senegālu. Ministrs piebilda, ka kopumā patlaban samazinās migrācijas plūsmas caur Nigēru.

Eiropadomē plānota visaptveroša diskusija par tirdzniecības jautājumiem, un tiks izvērtēts sasniegtais darbā pie brīvās tirdzniecības līgumiem ar Kanādu, ASV, Japānu. Latvijas pozīcija ir tāda, ka Eiropadomei ir jāpauž skaidrs signāls tam, ka ES turpinās slēgt jaunās paaudzes tirdzniecības nolīgumus ar partneriem visā pasaulē. Plānots, ka ES-Kanādas samitā 27.oktobrī varētu tikt parakstīts Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums ar Kanādu (CETA).

Tāpat Rinkēvičs bilda, ka Eiropadomei ir jāpauž stingrs atbalsts ES-ASV Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības (TTIP) sarunu turpināšanai, lai tiktu noslēgts ambiciozs, līdzsvarots un visaptverošs nolīgums.

Deputātiem šodien bija vairāki jautājumi un replikas par brīvajiem tirdzniecības līgumiem. Valdis Kalnozols (ZZS) pesimistiski izteicās par brīvās tirdzniecības līgumiem, norādot, ka viss nav tik vienkārši, kā varētu likties, jo ir jāmēģina aizstāvēt valsts uzņēmēji un zemnieki. Ārlietu ministrs gan sacīja, ka neviens no ES standartiem netiek pārskatīts šajos līgumos, arī attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem, pie kā apelēja deputāts.

Arī atbildot uz Jūlijas Stepaņenko (S) jautājumu par sabiedrības iesaisti, ministrs klātesošajiem uzsvēra, ka sarunu process par ES un Kanādas līgumu tika noslēgts 2013.gadā, bet tajā tajā brīdī nevienu līgums neinteresēja, nebija jautājumu arī no deputātiem, bet notika tikšanās ar uzņēmējiem un asociāciju pārstāvjiem. Rinkēviču pārsteidz, ka tagad ir sākusies tāda kampaņa, turklāt diezgan organizēta kampaņa attiecībā uz līguma parakstīšanu.

Pievēršoties pārējiem jautājumiem, Rinkēvičs deputātiem sacīja, ka 17.oktobrī Ārlietu padome vienojās par secinājumiem attiecībā uz situāciju Sīrijā - ES aicina pēc iespējas ātrāk atsākt sarunas ar visiem reģiona dalībniekiem, nosodot civilo iedzīvotāju bombardēšanu, tāpat bija runāts par to, ka būtu jānodod vērtēšanai Starptautiskajai Krimināltiesai iespējamie noziegumi pret cilvēci.

Eiropadome diskutēs par ES-Krievijas attiecībām, un sagaidāms, ka uzmanība tiks pievērsta arī konfliktam Sīrijā. Rinkēvičs piebilda, ka ir jārunā par visiem instrumentiem, kas kādā mērā var pozitīvi ietekmēt situāciju reģionā.

Latvija uzskata, ka ES politikā ar Krieviju joprojām ir aktuāli iepriekš apstiprinātie pamatprincipi, tostarp Minskas vienošanās ieviešana kā pamatnosacījums, selektīva sadarbība ārlietu un citos jautājumos, kur ir izteiktas ES intereses un citi. Latvija uzskata, ka ir jāturpina ES "divu ceļu politika", proti, sankcijas iepretim dialogam diplomātiskajā un ekspertu līmenī. Runājot par sankcijām, Rinkēvičs norādīja, ka sankciju politika nekādā gadījumā nav pašmērķis. Tāpat, kā uzsvēra Rinkēvičs, ir jāturpina nepārprotama Krimas aneksijas neatzīšanas politika.

Tomēr, kā norādīja ministrs, Latvija atbalsta praktisko sadarbību ar Krieviju jautājumos, ko neskar sankcijas un kur ir skaidra ES ieinteresētība.

Deputāti šodien nobalsoja par Latvijas pozīcijas apstiprināšanu - astoņi deputāti bija par, bet Stepaņenko balsoja pret tās apstiprināšanu.