Administratīvā imunitāte, kas noteiktos gadījumos valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem ļauj izvairīties no soda, piemēram, par ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu, visticamāk, netiks atcelta, kā to ierosinājuši Saskaņas deputāti. Eksperti uzskata, ka imunitāte ir saglabājama kaut vai tādēļ, lai darbinieki varētu efektīvi pildīt savus pienākumus.
Ar ierosinājumu pilnīgi atcelt deputātu imunitāti Saskaņa aizvadītā gada nogalē rosināja atcelt arī administratīvo un kriminālo imunitāti gan tiesnešiem un prokuroriem, gan drošības dienestu darbiniekiem un tiesībsargam.
Parlaments vienojās, ka kriminālprocesuālā imunitāte deputātiem netiks atcelta un tos kriminālvajāšanai joprojām drīkst nodot tikai ar Saeimas atļauju, taču diskusija par valsts drošības iestāžu administratīvās imunitātes atcelšanu ieilga.
Trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija uzklausīja Valsts drošības iestāžu padomes (pārstāv Satversmes aizsardzības biroju, Militārās izlūkošanas un drošības dienestu, Drošības policiju) viedokli, vai administratīvās imunitātes atcelšana dienestu ieskatā būtu iespējama un atbalstāma.
Aizstāvot pozīciju, ka imunitāte jāsaglabā, padomes pārstāvis, Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka vietnieks Andis Freimanis norādīja, ka jau tagad var uzskatīt, ka imunitāte dienestu darbiniekiem ir tikai daļēja. Proti, par ikvienu administratīvo pārkāpumu dienestu darbinieki tiekot sodīti jau šobrīd. Izņēmums esot gadījumi, kad drošībnieks dienesta uzdevuma izpildīšanas dēļ ir spiests pārkāpt, piemēram, satiksmes noteikumus. Šādos gadījumos konkrētā dienesta vadītājs informē pārkāpuma protokolu sastādījušo dienestu, ka sods darbiniekam nav piemērojams. Taču šādu gadījumu visās trīs drošības iestādēs esot ārkārtīgi maz - gada laikā uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Tādēļ satraukumam par masveidīgu drošībnieku izvairīšanos no administratīvajiem sodiem neesot pamata.
«Neviens drošības dienesta vadītājs nav ieinteresēts radīt darbiniekos visatļautību,» teica A. Freimanis, norādot, ka atsevišķos gadījumos uzdevumu bez likuma pārkāpšanas nav iespējams izpildīt, bet šādos gadījumos sodīt darbinieku nebūtu korekti. Precīzus skaitļus drošībnieku pārstāvis komisijas deputātiem gan nevarēja nosaukt.
Arī Tieslietu ministrijas pārstāve Anda Smiltēna atzina, ka administratīvā imunitāte drošībniekiem ir tikai daļēja, atšķirībā, piemēram, no Saeimas deputātu kriminālprocesuālās imunitātes, kas ir pilnīga, bet nepieciešama darba pienākumu pildīšanai. Tādēļ saglabājama.
Ministrija vienlaikus gan norāda, ka drošībnieku situācijā pēc iespējas piemērojams tiesiskās vienlīdzības princips par to veiktajiem administratīvajiem pārkāpumiem un ar amatu saistītiem ierobežojumiem administratīvo sodu piemērošanā jābūt patiesi dibinātiem un pamatotiem.
Saskaņa jau 2012. gadā rosinājusi atcelt imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās deputātiem, tiesnešiem, prokuroriem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem, specdienestiem un citām valsts amatpersonām, kā arī izslēgt gadījumus, kad Saeimas atļauja būtu nepieciešama, lai kādu deputātu vai tiesnesi sauktu pie kriminālatbildības vai veiktu pie tā kratīšanu. Toreiz šī iecere netika atbalstīta, jo aptverto imunitāti baudošo personu loks bija pārāk plašs un politiskie spēki nespēja vienoties.