Piebalgs velk pa kreisi. Vienotība neļausies

Viens no Vienotības priekšsēdētāja amata kandidātiem – Andris Piebalgs – pēdējā publisko debašu raundā ar savu sāncensi daudzus pārsteidza ar organizācijai līdz šim neraksturīgām kreisi orientētām idejām. Partijas biedri gan no iespējamās Vienotības kursa maiņas nebaidās, jo organizācijā valdot demokrātija un uzvarēšot vairākuma viedoklis.

Arī iepriekšējos raundos A. Piebalgs nebaidījās paust partijas ideoloģijai neierastas idejas, kā tas bija ar tautas vēlētu prezidentu vai obligātā militārā dienesta ieviešanu. Taču pēdējā debašu raundā viņš asi nokritizēja gan Vienotības loloto mikrouzņēmuma nodokli, gan paziņoja, ka ar nabadzību valstī var cīnīties, vien palielinot nodokļus.

Viņa sāncensis Edvards Smiltēns, kas savā vīzijā par Vienotības nākotni daudz nenovirzās no tās līdzšinējā kursa, atzīst, ka viņa redzējums fundamentāli atšķiras no A. Piebalga domām.

Kritizējot vēlmi par katru cenu paaugstināt nodokļus, E. Smiltēns uzsver, ka A. Piebalgs vēlas visus padarīt vienādi nabadzīgus, bet viņš pats - vienlīdz turīgus. Arī obligātā karaklausība esot ķecerība, jo Latvija pārāk daudzus gadus ieguldījusi milzīgus līdzekļus, lai armiju padarītu profesionālu.

Taču bažas par to, ka, A. Piebalgam kļūstot par partijas priekšsēdētāju, tā varētu mainīt kursu, viņam neesot, jo programmatiskus jautājumus neizlemj tikai partijas priekšsēdētājs. To dara partijas valde un dome, tāpēc esot maz ticams, ka Vienotība savā redzējumā par kārtību valstī pietuvināsies kreisajam politiskā spektra spārnam.

Arī liberāli noskaņotā A. Piebalga kandidatūras atbalstītāja Ilze Viņķele, atgādinot par partijas iekšienē valdošo demokrātiju, uzskata, ka bažām par Vienotības kursa maiņu nav pamata. Viņasprāt, esot apsveicami, ka A. Piebalgs spēj formulēt jaunas, partijai neierastas idejas, nevis kā E. Smiltēns - «censties izpatikt visiem, nepasakot neko».

Lielākā daļa Neatkarīgās aptaujāto Vienotības biedru nepiekrita arī A. Piebalga tēzei, ka mikrouzņēmumu nodokļa ieviešana ir viena no lielākajām kļūdām. Taču, ka šajā regulējumā ir nepilnības, viņi nenoliedz. Tā E. Smiltēnu atbalstošais Anrijs Matīss uzskata, ka nodoklim vajadzēja kalpot, lai palīdzētu uzsākt biznesu jaunajiem uzņēmumiem, nevis radīt apstākļus, lai lielie uzņēmumi, radot mākslīgus ārpakalpojuma sniedzējus, izvairītos no nodokļiem. Šīs nepilnības esot jānovērš.

To, kas kļūs par Vienotības jauno priekšsēdētāju, paši organizācijas biedri neriskē prognozēt, jo abu kandidātu atbalstītāju samērs esot līdzīgs un visu izšķirs aizklātais balsojums. Taču Latvijas iedzīvotāji lielākas cerības par Vienotības izglābšanu no reitingu krituma liek uz A. Piebalgu, liecina pētījumu aģentūras SKDS apkopotie dati.

Saskaņā ar tiem, ja būtu tāda iespēja, par A. Piebalgu balsotu 39% respondentu, bet partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieku E. Smiltēnu atbalstītu vien 8% pilsoņu. Taču liela ir neizlēmušo daļa, kas veido 53%.

SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš aptaujas rezultātus skaidro ar to, ka A. Piebalgs vairāku gadu laikā guvis plašu atpazīstamību, strādājot gan Latvijā, gan ieņemot nozīmīgus amatus pārējā Eiropā. Savukārt E. Smiltēnam tik lielas pieredzes un atpazīstamības neesot, ar ko skaidrojamas arī respondentu atbildes.

Pats E. Smiltēns par šiem rezultātiem neuztraucas un lielu nozīmi tiem nepievērš, jo organizācijas biedri zināšot labāk, par kuru kandidātu balsot. Savukārt partijas aizejošā priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzskata, ka šādu datu izplatīšana īsi pirms ārkārtas kongresa neesot īsti korekta, jo tie tomēr varot ietekmēt vēl lēmumu nepieņēmušos partijas biedrus, kas līdz ar A. Piebalgu priekšsēdētāja amatā varētu saskatīt lielākas izredzes organizācijai pārvarēt krīzi, neiedziļinoties viņa vīzijā par partijas nākotni.