Pretēji lielākajai daļai koalīcijas pārstāvju Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jaroslavs Streļčenoks uzsver, ka biroja priekšniekam lielākas tiesības sniedzošie likuma grozījumi nākamajam tā vadītājam ļaus efektīvāk vadīt iestādi un mazinās iespējamību slīgt tiesvedībās ar darbiniekiem. Par likuma trešo – galīgo – lasījumu Saeima balsos rīt.
Polemika izvērtusies ap bijušā KNAB vadītāja, tagadējā Vienotības deputāta Alekseja Loskutova rosinātajiem likuma grozījumiem, kas paredz, ka biroja darbinieki atrodas dienestā un kā tādus biroja priekšnieks viņus varētu atbrīvot no amata vienkāršākā procedūrā nekā līdz šim. Grozījumi arī paredz, ka biroja priekšnieks bez īpaša saskaņojuma ar premjerministru var izdot biroja iekšējos normatīvos aktus, izņemot biroja reglamentu.
Biroja amatpersonu un darbinieku arodbiedrība uzskata, ka otrajā lasījumā jau atbalstītā likumprojekta mērķis ir palielināt KNAB priekšnieka J. Streļčenoka patvaļu, ļaujot viņam iznīcināt biroju. Arodbiedrība norāda, ka šo priekšlikumu pieņemšana dos iespēju ar administratīvām metodēm izrēķināties ar darbiniekiem, piemēram, lai nepieļautu valstiski svarīga nozieguma atklāšanu, ļaus izmeklētāju, kas izmeklē krimināllietu, rotēt jeb pārcelt uz nodaļu, kas pārbauda deklarācijas vai pieņem apmeklētājus, uzskata arodbiedrība.
Tam, ka A. Loskutova priekšlikumu apstiprināšana otrajā lasījumā bijusi pārsteidzīga rīcība, piekritusi arī Nacionālā apvienība un Vienotība. Abi politiskie spēki lūguši, lai A. Loskutova priekšlikumi no likumprojekta tiktu izslēgti.
Savukārt J. Streļčenoks uzskata, ka likuma grozījumi ļautu normalizēt attiecības ar Ministru kabinetu, dotu pamatu biroja priekšnieka atbrīvošanai, kā arī tiktu sakārtots jautājums par darba tiesiskajām attiecībām birojā.
«Vairāk nekā divus gadus birojam darba kārtībā ir jautājums, kā atsevišķus darbiniekus piespiest nākt uz biroju un pildīt savus darba pienākumus,» netieši norādot uz ieilgušo konfliktu ar Jutu Strīķi, teica biroja vadītājs. Viņš arī uzsver, ka grozījumi likumā neizslēgtu iespējamību KNAB darbiniekiem vērsties tiesā pret biroju.
Arī KNAB Sabiedriski konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Aivars Borovkovs atzīst, ka ir nepieciešams sakārtot tiesisko vidi un tad tiktu atrisināti arī citi jautājumi. Gan viņš, gan J. Streļčenoks norādīja, ka patlaban KNAB ir nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret citām tiesībsargājošām iestādēm, kuru darbinieki atrodas valsts dienestā, nevis darba tiesiskajās attiecībās, kā tas patlaban ir KNAB. «Mēs esam vienīgā tiesībsargājošā iestāde, kas nenodrošina dienesta attiecības ar valsti,» pauda KNAB priekšnieks.
Cita starpā likuma grozījumi paredz arī, ka biroja priekšnieku ar Saeimas lēmumu varēs atbrīvot no amata, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā tiks konstatēts, ka viņš, pildot dienesta pienākumus, ir pieļāvis tīšu likumpārkāpumu vai nolaidību, kā rezultātā radīts būtisks kaitējums valstij vai personai.