Latvijas politiskajā kultūrā ir pieņemts, ka ikviens, pat pilnīgs nejēga un neprofesionālis, var kļūt par ministru un vadīt nozari bez jebkādas pieredzes un izglītības.
Laikam spilgtākā epizode, kas raksturo šo politisko kultūru, bija zatleriešu izvirzītais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, kuram pēc ievēlēšanas ministra amatā bija jālemj par visu Latvijas pašvaldību problēmām. Pirmajā preses konferencē pēc Saeimas balsojuma jaunizceptajam ministram kāds no žurnālistiem uzdeva ļoti vienkāršu jautājumu: «Sakiet, lūdzu, cik Latvijā ir novadu?»
Jaunizceptais priekšnieks pakasīja pakausi un nesamulsis atbildēja: «Trīs!» Pēc šīs atbildes viņš turpināja ilgus gadus lemt par visu simts deviņu novadu attīstību. Latvijas politiskajā kultūrā ir normāli, ka par administratīvi teritoriālo reformu lemj cilvēks, kurš pat nezina Latvijas administratīvo iedalījumu.
Ne tikai ministru, bet arī ietekmīgu amatpersonu iecelšana Latvijā ir politisks tirgus, kas atgādina rupju un cinisku tirgošanos ar ietekmi. Latvijā politiskie spēki iebīda savu cilvēku varas struktūras vadībā un tad pārveido šo struktūru par savas ietekmes instrumentu, par savas partijas politisko ieroci.
Politiskās kaislības ap KNAB bija saistītas ar to, ka Jaroslava Streļčenoka darbības rezultātā t.s. Vienotības operatīvais spārns tika izstumts no šīs struktūras.
Tagad Vienotība var atriebties, jo 17. novembrī noslēgsies KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka pilnvaras. Skaistumkonkurss pa labāko biroja vadītāju jau ir sācies.
Pirms vērtēt, kurš no pretendentiem ir atbilstošāks sabiedrības interesēm, atbildēsim uz jautājumu, kāpēc daudzās demokrātiskās valstīs ir noteikts vecuma cenzs valsts svarīgākajiem amatiem. Arī Latvijā! Satversmes 37. pants nosaka, ka «par Valsts prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis četrdesmit gadu vecumu».
Vecuma ierobežojumu leģitīmais mērķis nav diskriminācija pēc vecuma. Vecuma cenza mērķis ir panākt, lai uz svarīgākajiem amatiem var pretendēt tikai cilvēki ar labu pieredzi, cilvēki, kas ir izturējuši pārbaudi ar varu un naudu.
Ir sens teiciens, ja vēlies ieraudzīt kāda cilvēka patieso seju, iedod viņam brīvu pieeju naudai vai varai. Ir ļoti grūti paredzēt, kā cilvēks bez attiecīgas pieredzes rīkosies, ja viņa brīvā rīcībā būs nauda un (vai) vara?
Šajā ziņā visatbilstošākais KNAB priekšnieka pretendents nākamajam termiņam ir Jaroslavs Streļčenoks, jo, par spīti zināmiem trūkumiem, viņš KNAB priekšnieka pirmajā termiņā teicami izturēja pārbaudi ar varu!
Cits jautājums, vai KNAB ir un būs liela jēga augstākā līmeņa korupcijas apkarošanā. KNAB tika izveidots laikā, kad tika popularizēta ideja, ka korupcijas apkarošana pati par sevi nodrošina izaugsmi. Kā vēlāk norādīja Nobela prēmijas laureāts ekonomikā (2008.) Pols Krugmens un citi, šī bija viltus teorija. Kukuļņemšana un kukuļdošana ir smagi noziegumi, kuri ir jāapkaro tāpēc, ka tie ir bīstami noziegumi, bet tie neuzlabos valstu ekonomiku.
Sākotnēji KNAB darbība bija vairāk pamanāma, bet jau vairākus gadus rezultāti nav tik spīdoši. Tikai nedz Jaroslavs Streļčenoks, nedz kāds cits neko nespēs mainīt. Sapratne par KNAB operatīvās darbības iespējām ir radikāli ietekmējusi formu, kā tiek kārtoti darījumi Latvijas koruptīvajā sfērā. Vai spējat iztēloties, ka, zinot par operatīvās darbības iespējām un to, ka sarunas noklausās, Latvijas koruptīvajā vidē kāds zvanīs no sava telefona, skaļi nosauks visus vārdus, uzvārdus un personu kodus, tad, lietojot vārdu «kukulis», nosauks summas un, nosaucot personas kodu, pateiks, kurai amatpersonai un par ko kukulis ir domāts? Šāds sarunas ieraksts var kļūt par perfektu pierādījumu krimināllietā. Ļaudis, kuri ar dažādiem darījumiem ir saistīti daudzus gadus, tā nedarīs, jo viņi sapratīs viens otru no pusvārda, no acu skatiena. Turpinot KNAB darbību tādā pašā garā kā līdz šim, ir iespējams pieķert tikai pilnīgi stulbus korumpantus vai galīgus iesācējus noziedzībā.
Taču nelolosim ilūzijas. Latvijas politikas elite nav gatava kaut ko principiāli mainīt KNAB regulējumā. Tāpēc pašreizējos apstākļos vienas politiskas partijas operatīvā spārna izstumšana no KNAB jau bija liels solis pareizajā virzienā.
Pašreizējos apstākļos labāk ir neeksperimentēt ar varas nepārbaudītiem vai neprofesionāliem cilvēkiem, bet atstāt KNAB vadībā politiski neitrālo Jaroslavu Streļčenoku.
