Kučinskis: interešu konfliktu novēršanai vajag jaunu likumu

Likumu par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā vajadzētu pārrakstīt, uzskata Ministru prezidents Māris Kučinskis. Šādu viedokli viņš pauda, tiekoties ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem.

Premjerministrs uzskata, ka šobrīd aktuālā likuma redakcija, bet likums kopš spēkā stāšanās 2002. gadā grozīts 22 reizes, ir tik sarežģīta, ka amatpersonām ir praktiski neiespējami saprast, kādus pienākumus likums tām uzliek un par kādu normu pārkāpumiem tās soda. «Viena ceturtā daļa nezina un nesaprot, par ko tiek sodīti. Tas likums ir salāpīts, reaģējot uz dažādiem notikumiem, jebkurš, kas to palasa, redz, ka likumu saprast nevar,» saka premjers un piebilst, ka viņš neaicina mīkstināt likuma prasības, vien uzrakstīt to skaidri definētā valodā.

Pēc komisijas sēdes premjerministrs Neatkarīgajai gan paskaidroja, ka iecere par jauna likuma rakstīšanu pašlaik ir tikai idejas stadijā un nekādi priekšdarbi vai diskusijas par tā nepieciešamību nav uzsāktas. Jautāts, vai šāda ideja viņu piemeklējusi dēļ veselības ministra Gunta Belēviča nedienām ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), atbilde skanēja noliedzoši. Uz domām par jauna likuma nepieciešamību viņu uzvedinājušas pārrunas ar Valsts kancelejas darbiniekiem un citām amatpersonām.

Jau vēstīts, ka KNAB šīs Saeimas sasaukuma laikā jau vairākas reizes parlamentam lūdzis atļauju sodīt veselības ministru par likuma Par konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā pārkāpumiem. G. Belēvičs gan uzskata, ka birojs viņam pievērš nepamatoti lielu uzmanību un ka likumu viņš pārkāpis nav – notiekot vien politiska izrēķināšanās.

Cita starpā M. Kučinskis ar komisijas locekļiem pārrunāja arī jaunumus, kas būs vērojami viņa vadītā Ministru kabineta darbā. Proti, premjers sola, ka dažādus normatīvos aktus virzošajām ministrijām atbildība par šo dokumentu virzību būs jāuzņemas līdz pat brīdim, kad tie kļūs par spēkā esošu likumu. Līdzšinējā prakse bijusi tāda, ka ministrijas par saviem lolojumiem aizmirst uzreiz pēc tam, kad iniciatīva nodota Saeimai.

Premjers, līdzīgi līdzšinējiem valdību vadītājiem, apliecināja arī nelokāmu apņemšanos atbalstīt reģionus. Piemēram, ja Latgalē pēc brīvās ekonomiskās zonas ieviešanas radīsies jauns uzņēmums, tad valstij noteikti vajadzēšot nākt palīgā ar infrastruktūras uzlabošanu.

Tā bija daļa no premjera atbildes uz opozīcijā esošās Saskaņas deputāta Jāņa Tutina vaicāto par valdības lomu reģionu attīstības nodrošināšanā. No M. Kučinska teiktā izrietēja, ka viņš sagaida progresu novada attīstībā, kad sāks īstenot arī Latgales attīstības programmu.

Viņš arī norādīja, ka attīstību stimulējošu vidi veido pilsētu sadarbība ar tuvējām lauku teritorijām, labs piemērs tam esot skolotāji, kas brauc no pilsētas uz vietējām skolām.

Saeima 18. februārī pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumprojektu, paredzot, ka zonā varētu iekļaut 17 novadu un Daugavpili.